Kuldīgas galvenā bibliotēka nosvinēja desmit gadus, kopš grāmatu krātuvē sākta automatizācija. Svinīgajā pasākumā novada domes kultūras pārvaldes vadītāja Dace Reinkopa to nosauca par varonības ceļu.

Atskaites punkts ir 2003. gada 17. februāris, kad tapa pirmais ieraksts elektroniskajā katalogā. Nu automatizācija pabeigta. Kuldīga šajā vilcienā, kas visā Latvijā jau bija uzņēmis gaitu, ielēca viena no pēdējām. Tāpēc vēl jo lielāks gandarījums procesa aizsācējai, Kuldīgas bibliotēkas direktorei Laimai Ostelei. 10 gados noiets garš ceļš līdz progresa labumiem visās Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novada bibliotēkās.


Sākās laukos


Kuldīgas rajonā process sākās no mazas lauku bibliotēkas. L.Ostele tolaik bija Rumbas pagasta bibliotēkas vadītāja. Viņa atceras: "Pirmsākums bija divi projekti. 2002. gadā uzrakstīju projektu Kuldīgas rajona Rumbas bibliotēkas automatizācija, saņēmu atbalstu. Tika iegādāta bibliotekārā informācijas sistēma Alise. Maijā ieradās sistēmas pārstāvji, lai stāstītu, kā tā strādās, oktobrī kļuvu par galvenās bibliotēkas direktori. Arī tā iegādājās šo sistēmu, un decembrī notika mācības. Bija arī uzrakstīts projekts Kuldīgas rajona novadpētniecības materiālu krājuma saglabāšana un modernizēšana, saņēmām 5000 latu. Tas ļāva iegādāties Alisi arī Skrundai un Alsungai."


"Šobrīd mums ir 25 novadu bibliotēkas, jo divas ir reorganizētas par ārējās apkalpošanas punktiem. Visās strādā ar Alisi, ir rekataloģizēti krājumi, lietotāji tiek apkalpoti automatizēti, ir pieeja kopkatalogam. Bibliotēkās ir ap 150 datoru. Sarežģītākais bija tas, ko sauc par krājuma rekataloģizāciju – visi dati par grāmatām bija jāievada elektroniskajā katalogā, vienlaikus attīrot krājumu. Rajona padome piešķīra papildu naudu, darbinieki strādāja papildus, paātrinot procesu," stāsta Laima. Stimulu attīstībai deva, piemēram, arī tas, ka 2005. gadā Gaismas tīkla ietvaros bibliotēkas saņēma daudz jaunu datoru, 2007. gadā valstī nolēma par bezmaksas interneta pieejamību.


Gatavi izaicinājumiem


Bibliotēkās cilvēki meklē palīdzību, ja jāaizpilda deklarācijas, jākārto maksājumi, jāiegādājas biļetes u.c. "Tagad mums jāpakāpjas uz nākamo līmeni. Kuldīgas bibliotēkā pieejams attālinātais pakalpojums – reģistrētais lietotājs, saņemot paroli, var pasūtīt sev interesējošo izdevumu vai pagarināt termiņu. Pagastos to esam paredzējuši ieviest. Mums nopietni jāpievēršas novadpētniecības materiālu digitalizācijai. Mani ļoti iedvesmojis Kabiles piemērs, kur viena no iedzīvotājām sabiedriskā kārtā sākusi veidot Kabiles pagasta māju stāstus. Esmu uzrunājusi pagastu darbiniekus, lai sadarbotos. Mums pašiem jāturpina vākt Kuldīgas stāsti. Pakāpeniski jāatjauno tehnika, kas tiek intensīvi lietota. Tālākā nākotnē ir egrāmatas, kas tagad jālasa uz vietas bibliotēkā. Šobrīd Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) strādā, lai sakārtotu tiesisko vidi, tad tās būs bibliotēku tīklā un varēs lejuplādēt un izmantot tāpat kā parastās, izmantojot elasītāju," stāsta L.Ostele.


Svinīgajā pasākumā kolēģus sveica un par bibliotēkām globālajā vidē stāstīja LNB bibliogrāfijas institūta vadītāja Anita Goldberga, bet par automatizāciju Somijā – Ventspils bibliotēkas direktore Astra Pumpura.

Ziņu sagatavoja:
Iveta Grīniņa
Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novada laikraksts "Kurzemnieks"

Tagi: automatizācija, Bibliotēku darbs