2013. gada 13. februāra Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē Kultūras ministrijas pārstāvji iepazīstinās ar sagatavoto koncepciju un rīcības plānu Latvijas kultūras kanona papildināšanai un iedzīvināšanai.

"Pēdējo mēnešu laikā esmu sastapies ar lielu interesi par Kultūras kanonu - no jauniešu, skolotāju, bibliotekāru, kultūras darbinieku puses. Esmu redzējis lieliskas Kultūras akadēmijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas iniciatīvas. Mēs visi sagaidām no Kultūras ministrijas koncepciju un konkrētu rīcības plānu Kultūras kanona atjaunošanai un iedzīvināšanai. Svarīgi, lai Kultūras kanons ir saprotams un pielietojams." Tā par šodienas sēdi saka komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

 

2012. gada septembrī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija uzdeva Kultūras ministrijai līdz 2013. gada 1. februārim sagatavot konceptuālus priekšlikumus par Latvijas kultūras kanonu, kas kļūtu par nozīmīgu instrumentu sabiedrības saliedētības, kultūras un izglītības politikā. Par to 12. septembrī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija vienojās ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi. Kultūras ministrijā tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas pārstāvji.

 

Kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai.

Ziņu sagatavoja:
Linda Buceniece

Tagi: Kultūras kanons, Kultūta