2013. gada 17. februārī plkst.13.00 Jūrmalas pilsētas muzejā (Majoros, Tirgoņu ielā 29) tiks atzīmēta latviešu klasiķa, dzejnieka un filozofa, sabiedriskā darbinieka Riharda Rudzīša 115.dzimšanas diena.

 

Rihards Rudzītis dzimis 1898.gada 19.februārī Karlsbādē (Mellužos) zemnieku Jēkaba un Katrīnes Rudzīšu ģimenē. Jau bērnībā sāk strādāt, bet vienlaikus arī iemīl dabu: slaidās priedes, mierīgo Lielupes plūdumu, mūžam mainīgo jūru. Viņš agri iemācās lasīt un līdz ar pirmajiem izlasītajiem dzejoļiem dzeju sāk rakstīt pats. Grāmatas pērk par naudu, ko iegūst, mežā salasot un vasarniekiem pārdodot ogas, sēnes.

 

Daudz Rihardam Rudzītim dod mācības teologa, folklorista, dzejnieka Luda Bērziņa ģimnāzijā Dubultos. Mierīgo dzīves plūdumu pārtrauc I.Pasaules karš. Ģimnāziju pārceļ uz Tērbatu, pēc tās beigšanas arī Rudzītis tiek iesaukts armijā. Neskatoties uz visiem pārdzīvojumiem un briesmām, tomēr izdzīvo. Pēdējos mobilizācijas gadus viņš nostrādā avīzē "Latvju kareivis", kopā ar Jāni Sudrabkalnu un Pēteri Ērmani. Drīz vien viņa dzejoļi, proza, recenzijas regulāri parādās valsts presē. Tiek izdotas arī virkne grāmatu.

 

Viņš mīl ceļot, kājām izieta vai visa Latvija, kas atspoguļojas gan rakstos, gan grāmatā "Svētceļotāja piezīmes" (1929.).

 

No 1920. gada studē Latvijas Universitātes Filozofijas fakultātē un paralēli strādā Nacionālajā bibliotēkā. Pirmais dzejolis iespiests 1917. gadā, pirmā dzejas grāmata iznāk 1922. gadā, nākošā - "Daiļajai Dvēselei" 1933. gadā veltīta sievai aktrisei Ellai Strazdiņai. Ar dzīvesbiedri apceļota Eiropa, Alpi, Tatri, Itālijas mākslas pilsētas. Ģimenē izaug trīs meitas.

 

1930-tos gados Rudzītis aktīvi piedalās arī Latvijas Rēriha kultūras sakaru biedrības darbībā, vada to no 1936. līdz 1940. gadam.

 

Dzejnieks smagi pārdzīvo II. Pasaules karu, vēl smagāk pirmo padomju laiku, kad viņš un viņa sieva tiek represēti (1948. un 1949. gads) un aizsūtīti uz Komi ASR un Kazahstānas nometnēm. Un tomēr 1950-to gadu vidū, pēc Staļina nāves, abi atgriežas reabilitēti.

 

Arī lēģerī Rudzītis raksta, tikai ne uz papīra, bet gan uz gaišas drēbes strēmelēm ar ķīmisko zīmuli, kuras iešuj zem bušlāta oderes. Mājās viņš savus darbus no drēbes pārraksta uz papīra, papildina, vēl sešus gadus turpina rakstīt, pelnot naudu ar tulkošanu.

 

Viņa darbi liela daļa jau iznākuši draugu tulkoti krievu valodā, bet pēdējos gados arī oriģinālvalodā (izdevniecībā "Sirds gaisma").

 

Viņa darbi ir jūras elpas pilni. Redzu viņu sēžot kāpās, rakstot un klusi vērojot saules rietu jūrā. Aiziet Rudzītis 1960. gada 5. novembrī.

 

Dzejnieka 115 gadu jubilejai veltītajā pasākumā skanēs Riharda Rudzīša dzeja, meitas Guntas Rudzītes atmiņu stāstījums, muzicēs Alvils Hartmanis.