Latvijas Universitātes (LU) pētnieki, valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" projekta "Latvijas sociālā atmiņa un identitāte" dalībnieki, sadarbībā ar izdevniecību "Apostrofs", Valmieras Drāmas teātri un apgādu "Mansards" klajā laiduši unikālu klausāmgrāmatu "(Divas) puses".

Klausāmgrāmatā dz rdami gan Otrā pasaules kara karavīru dienasgrāmatu pierakstu apkopojumi un pētnieku laikmeta raksturojums, gan arī kara laika dziesmu fragmenti.

 

2011. gadā vēsturnieku Ulda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā, sadarbībā ar Fridriha Eberta fondu, tika izdota pirmā grāmata apgāda "Mansards" sērijā "Nospiedumi" - "(Divas) puses. Latviešu kara stāsti". Grāmatā lasāmi Otrā pasaules kara karavīru - Alberta Dāboliņa, Ērika Jaunkalnieša, Alfona Kaunasa, Mārtiņa Strazdiņa, Nikolaja Šķutes un Jura Zīverta - dienasgrāmatu pierakstu apkopojumi. Grāmata iemantoja lielu lasītāju interesi un tika izdota arī atkārtotā, papildinātā metienā, kā arī saņēma LTV1 balvu "Kilograms kultūras". Jāpiebilst, ka jau 15. novembrī tiks izdots grāmatas "(Divas) puses. Latviešu kara stāsti" drukātās versijas trešais, papildinātais metiens.

 

Lasītāju mudināti, grāmatas veidotāji sadarbībā ar izdevniecību "Apostrofs" izdevuši divu CD komplektu un informatīva bukleta izdevumu "(Divas) puses". "Ideja par lasītāju iecienītās grāmatas "(Divas) puses" izdošanu audio versijā pamatojas nepieciešamībā dāvāt iespēju piekļūt karavīru dienasgrāmatu tekstiem arī cilvēkiem, kuri labprātāk "lasa ar ausīm"," stāsta Aija Rozenšteine, LU doktorante, klausāmgrāmatas "(Divas) puses" zinātniskā redaktore un producente.

 

Karavīru dienasgrāmatu pierakstus par viņu gaitām un sajūtām Otrā pasaules kara laikā, saglabājot autoru oriģinālo valodas stilu, ierunājuši aktieri - Aigars Vilims, Ģirts Rāviņš, Māris Bezmers, Andris Morkāns, Kārlis Neimanis un Mārtiņš Meiers. Savukārt grāmatā publicēto zinātnisko rakstu fragmentus par karadarbību, militārajiem formējumiem, laikmeta raksturojumu pirms un pēc Otrā pasaules kara ielasījuši grāmatas veidotāji un LU pētnieki. Klausāmgrāmatu caurvij Janusa Johansona ierunātais diktora teksts.

 

"Lai gan man jau bija uzstāšanās pieredze radio, savas esejas ielasīšana klausāmgrāmatā bija jauns pasākums. It kā tikai aptuveni septiņas minūtes, taču tām gatavojos ar lielu atbildību. Tostarp, īsinot tekstu, lai to pielāgotu klausāmgrāmatas formātam. Man šķita svarīgi ielasīt tieši kara veterānu dzīvesstāstu fragmentus, jo tie ir liecība cilvēka garīgajam spēkam - izdzīvot karā un (at)sākt dzīvot pēc tā," atceroties klausāmgrāmatas tapšanas procesu "Radio Naba" studijā, stāsta LU pētniece Klinta Ločmele.

 

"Mēs vēlētos, lai, klausoties sešas dienasgrāmatas, jūs atminētos arī savus tēvus, vectēvus un daudzos karā zaudētos Latvijas cilvēkus un padomātu par viņu nenodzīvotajām vai padomju režīma ēnā dzīvotajām dzīvēm. Par to, ko viņi jums nepaguva, negribēja vai baidījās izstāstīt. Par bailēm un drosmi, par neuzdrīkstēšanos un uzdrīkstēšanos, par nodevību un cēlsirdību, par nogurumu un izturību, par šaubām un noteiktību, par lētticību un veselo saprātu. Karavīru stāstos lasāmā pieredze ir atbildīguma par savu pilsonisko stāju un Latviju mācībstunda," skaidro Vita Zelče, grāmatas "(Divas) puses" zinātniskā redaktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore. 

Ziņu sagatavoja:
Laura Uzule
Latvijas Universitātes pētniece
Tālr.: 26348325

Tagi: Latvijas vēsture, Klausāmgrāmatas, Jaunākie izdevumi