Rīga, NOZARE.LV. Latvija, sevi popularizējot internetā, varētu kļūt par "zaļu", jauniešu vai citu mazu kopienu jaunu sociālu eksperimentu vietu, mediju pārstāvjiem šodien teica zviedru ekonomists, futurologs un "interneta kultūras" pētnieks Aleksandrs Bārds.

Bārds, kas savā laikā arī bijis zviedru popmūzikas ansambļa "Army of Lovers" dalībnieks un producents, teica, ka Latvijai ir jārada savs starptautiskais tēls, un viens virziens, kā to darīt, būtu piedāvājot vietu, piemēram, tīrā lauku vidē, kur veidot jaunas sadzīves kopienas, atjaunojot un paplašinot ģimenes un cilts jēdzienu.

 

Pētot internetu, konstatēts, ka visstabilākās domu biedru grupas ir ar 40-160 dalībniekiem, kas atbilst klasiskam cilts jēdzienam, teica Bārds. Savācot šāda lieluma domubiedru grupas, var veidot "elektroniskas ciltis" internetā, kā arī radīt "pagaidu utopijas" ārpus interneta, savācot cilvēkus, arī Latvijā, kas vismaz uz laiku cenšas sadzīvot noteiktu mērķu vai ideālu īstenošanai.

 

Šādas kopienas varētu veidoties uz ekoloģiskas saimniecības principiem vai arī uz garīguma pamatiem, kā to darījuši tradicionālo reliģiju klosteri, Bārds sacīja. "Mūsu pasaulē ir tikai divi veidi, kā cilvēki var būt tuvi un intīmi - rotaļājoties un auklējot bērnus vai nodarbojoties ar seksu," pētnieks un lektors teica, norādot, ka jāmeklē jauni veidi, kā nostiprināt cilvēku garīgo tuvību un savstarpējo uzticību.

 

Bārds, kurš mediju pārstāvjiem klāstīja vairākas radikālas idejas, nelikās dzirdējis par dažu Latvijas sabiedrības aprindu satraukumu par idejām, kas izsaka skepsi pret "tradicionālām" ģimenes un sadzīves idejām un par pētījumiem, kas liecina par Latvijas sabiedrības vairākuma konservatīvo dzīves redzējumu.

 

Kā pozitīvu Baltijas tēla piemēru Bārds nosauca skandināvu investoru un Igaunijas programmētāju sadarbību, veidojot interneta balss un video sakaru rīku "Skype". "No tā laika Baltijas valstis uztvēra nopietni," teica interneta pētnieks.

Vaicāts par interneta un mediju nākotni, vairāku futuroloģisku un biznesa grāmatu autors teica, ka būtiska nākotnes tendence būšot elektronisku "nožogotu kopienu" radīšana, kur kurš katrs nevarēs piedalīties. Tam ir vairāki iemesli - pirmkārt, bēgšana no milzu informācijas un informatīvās drazas gūzmas, kas patlaban sastopama internetā. Otra lieta ir jauniešu rūpes par savu privātumu un centieni neatdod datus par sevi valdībām un lielām starptautiskajām korporācijām.

 

"Teju visiem maniem draugiem ir slepeni, šifrētu e-pasta konti," Bārds teica, norādot ka privātuma meklētāji arvien vairāk izmantojot "tumšo internetu" jeb šifrētus un maskētus sakaru tīklus, kuros var ne tikvien konfidenciāli mainīties ar informāciju, bet "dabūt jebko, kas ienāk prātā", tostarp narkotikas un ieročus, ar ko gan zviedru pētnieks neieteica nodarboties.

 

Mediju nākotne ir būt par informācijas kuratoriem, kas atlasīs interesantāko, kvalitatīvāko un noderīgāko informāciju savām auditorijām. Tas vienlaikus saskan ar tendenci veidot ierobežotas interneta interešu kopienas, kuru biedri apmainīsies ar savstarpēji interesantu informāciju.

 

Bārds, kurš ir interneta, biznesa un futuroloģijas darbu triloģijas "Futurica Trilogy" autors, ir ieradies Rīgā, lai lasītu referātu par "dzīvi pēc kapitālisma" sakarā ar biznesa izcilības balvu "Zviedrijas Biznesa gada balvas 2012" prezentāciju. Tajā būšot runa par cilvēka uzmanību kā jaunu komerciālu vērtību, pēc kuras tiekties.

 

Patlaban Bārds, kurš ir Stokholmas Ekonomikas augstskolas ekonomikas doktors, veicot pētījumus par psihedēliskām un psihotropām vielām un to ietekmi uz cilvēka pašizpausmi. "Cilvēkam var būt viena personība, ja viņš lieto viena veida antidepresantus, cita, ja citus," Bārds teica.

Ziņu sagatavoja:
Juris Kaža
© Nozare.lv

Tagi: Internets, Mediji, Futuroloģija, Aleksandrs Bārds