Šogad - 21.oktobrī - izcilajam latviešu dzejniekam Andrejam Eglītim (21.10.1912. - 23.02.2006.) - 100 gadu jubileja.

Godinot Andreju Eglīti - Pasaules Brīvo Latviešu apvienības Tautas balvas laureātu, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli un Rīgas Latviešu biedrības Goda biedru, Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību rīko dzejnieka atcerei veltītus sarīkojumus.

 

Sarīkojumu programmu ievadīs kora mūzikas koncerts "Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm", kas skanēs ceturtdien, 11. oktobrī plkst. 19.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē. Koncertā muzicēs Rīgas kamerkoris "Ave Sol" Ulda Kokara vadībā, sieviešu koris "Ausma" Jāņa Zirņa vadībā, vīru koris "Dziedonis" Roberta Liepiņa vadībā un Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas meiteņu koris "Vivace" Andras Fenhanes vadībā. Andreja Eglīša dzeju lasīs Latvijas Kultūras akadēmijas students Uldis Siliņš. Programmā skanēs latviešu komponistu - Ilzes Arnes, Ērika Ešenvalda, Paula Dambja, Pētera Vaska un Leona Amoliņa skaņdarbi ar A. Eglīša vārdiem.

 

Dzejnieka dzimšanas dienā - 21. oktobrī plkst. 14.00 pie nama Rīgā, Tērbatas ielā 46, kurā dzīvoja Andrejs Eglītis, svinīgi tiks piestiprināta piemiņas plāksne. Plāksnes autors - mākslinieks Jānis Strupulis. Piemiņas plāksne tapusi ar Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai / LNNK" iniciatīvu un atbalstu. Nacionālās apvienības deputāti ziedoja līdzekļus, lai tiktu izveidota un uzstādīta atceres zīme dzejniekam.

 

No plkst. 15.00 interesentiem būs iespēja apmeklēt dzejnieka A. Eglīša grāmatu izstādi. Izstādi īpaši piemiņas reizei veidojusi Latvijas Nacionālā bibliotēka, tā būs skatāma Rīgas Latviešu biedrības Lielās zāles vestibilā.

 

Savukārt plkst. 16.00 Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē notiks koncerts "Liec zobenu zem galvas un dziļi neiemiedz...". Tajā tiks atskaņota komponistes Lūcijas Garūtas un A. Eglīša nemirstīgā kantāte - latvju lūgsna "Dievs, Tava zeme deg!", kas kļuvusi par Latvijas likteņa traģiskā samezglojuma zīmi un svētu, neaizskaramu kultūras simbolu. Koncertā piedalīsies aktieris Oļģerts Šalkonis un akadēmiķe Ausma Cimdiņa. Muzicēs solisti Jānis Kurševs un Gundars Dziļums, obojiste Inese Grāvleja, arfiste Jekaterina Suvorova, pianiste Ilze Dzērve, ērģelnieks Roberts Hansons un Latvijas Universitātes absolventu jauktais koris "Jubilate" Jura Kļaviņa vadībā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas kamerkoris "Fortius" Māras Marnauzas vadībā. Programmā skanēs arī Leona Amoliņa un Roberta Hansona kora dziesmas.

 

Literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons par A. Eglīti raksta: "Andrejs Eglītis ir leģendāra personība, kas ilgus gadus personificējusi latviešu tautas patriotismu dzejiskā, mītiskā tēlainībā un publicistiskā kaismē. Liela un arī monolīta personība, kuras dzīvē un dzejā koncentrējušies visas latviešu tautas traģiskie likteņi vesela pusgadsimta garumā. Dzejnieks veidojies un audzis kopā ar savu laiku, no filozofiska dziļuma, domu bagātības, emocionāla, suģestējoša ar gleznainu, krāšņu tēlainību, maiga liriķa - skaistuma, dabas un mīlestības apdziedātāja - kļūdams par tautas ciešanu izteicēju, cīņā saucēju un pravieti, arī par sirdsapziņu."

 

Andrejs Eglītis dzimis 1912. gada Ļaudonas pagasta "Siliešos", kalpu ģimenē. Skolas gaitas uzsācis 1922. gadā Ļaudonas pamatskolā. Pēc pamatskolas absolvēšanas iestājas Rīgas pilsētas tehnikumā. Jau šajā laikā Eglītis aizraujas ar literatūru, tiek sarakstīti pirmie dzejoļi. 1938. gadā uzsāk žurnālista gaitas laikrakstos "Brīvā Zeme" un "Rīts". Otrais pasaules karš un latviešu tautas liktenis tajā atstāj smagu iespaidu Eglīša dzejā. 1943. gadā top Andreja Eglīša un komponistes Lūcijas Garūtas kantāte "Dievs, tava zeme deg!", tulkota vismaz desmit valodās. 1943. gadā Andreju Eglīti iesauc Latviešu Leģionā. Nosūtīts uz kara korespondentu apmācības grupu Berlīnē. Pēc atgriešanās piekomandēts 19.divīzijai, ar kuru nogājis kauju ceļu no Cesvaines līdz Liepājai. 1945. gada maijā no Liepājas bēgļu laivā emigrē uz Zviedriju. Aktīvi iesaistās trimdas latviešu sabiedriskajā dzīvē. 1947. gadā piedalījies Latviešu Nacionālā fonda dibināšanā. 1972. gadā kļuvis par Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvas laureātu. 1994. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1998. gadā Andrejs Eglītis pēc 53 svešumā pavadītiem gadiem atgriežas uz patstāvīgu dzīvi Latvijā. Miris Rīgā, 2006. gada 23. februārī.

Ziņu sagatavoja:
Zinta Gugane
Rīgas Latviešu biedrības reklāmas un informācijas koordinatore
Tālr.: 67358548; 29528022

Tagi: Andrejs Eglītis