"Literāti un valodnieki, salīdzinot pārbaudes darbu rezultātus, ir secinājuši, ka ar katru gadu krītas skolēnu rakstīšanas prasmes - bērni maz lasa daiļliteratūru, valoda paliek arvien trūcīgāka, līdz ar ko rodas grūtības izteikties," ziņots "Latvijas vecāku kustības" mājas lapā.

Tam gan nepiekrīt Alūksnes novada vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Inese Kaulakane. "Vienmēr būs kāds, kurš nelasīs, taču, ja tas būtu tik katastrofāli, tad jau es nestrādātu šo darbu," viņa saka. I.Kaulakane informē, ka bērni no Alūksnes novada vidusskolas piedalās konkursā "Lasīšanas rallijā", kura mērķis ir veicināt bērnos lasīšanas prieku. "Konkurss notiek trīs kārtās, un pirmā daļa noris no 1.oktobra līdz 30.novembrim. Skolēniem, kuri piedalās šajā konkursā, ir jāizlasa pēc iespējas vairāk grāmatu," informē I.Kaulakane.

 

Alūksnes novada vidusskolas 12.b klases skolnieks Ainis Riepnieks gan stāsta, ka tendence viņa vienaudžu lokā ir lasīt mazāk. "Mēs lasām to, ko uzdod skolā, jo tas ir tāds minimums, lai kaut ko saprastu par literatūru. Ja skolā neliktu lasīt, nezinu, vai kāds to īpaši darītu," viņš norāda. "Bērni ir jāieinteresē lasāmajā materiālā, un viņos rodas interese tad, kad ir šis priekšstats, par ko būs literārais darbs," saka I.Kaulakane.


Vecuma un dzimuma grupas

 

"Bērni līdz 7.klasei vēl lasa grāmatas, bet no 8. līdz 12.klasei vairs nelasa tik daudz, jo viņiem ir citas intereses. Iziet ārā ir daudz interesantāk. Nav tā, ka šie bērni nenāk uz bibliotēku. Viņi nāk, taču vairāk tiek izmantots bibliotēkas piedāvājums - bezmaksas internets," pauž Alsviķu bibliotēkas vadītāja Sarmīte Meļķe. "Tā nav kaut kāda laikmeta tendence. Arī mani bērni ap šo laiku nevēlējās lasīt grāmatas. Tas drīzāk ir vienkārši tāds posms."

 

A.Riepnieks arī norāda, ka vecuma posmi daudz ko ietekmē. "Skolā pie bibliotēkas ir izlikts stends, kurā ir norādīts, cik kura klase ir paņēmusi grāmatu no bibliotēkas. Mazākajās klasēs to ir daudz, bet ar katru vecāko klasi paliek arvien mazāk," viņš saka.

 

Eiropas Komisijas ziņojumā, balstoties uz 2009. gada datiem, uzsvērtas ievērojamas dzimumu atšķirības, proti, ar sliktu lasīšanas prasmi ir vidēji 13,3 procenti meiteņu, savukārt zēnu – 26,6 procenti. Gan A.Riepnieks, gan Alūksnes novada vidusskolas 10.a klases skolnieks Salvis Doroškevičs norāda, ka viņiem nepatīk lasīt, jo esot citas intereses. Savukārt Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10.b klases skolniece Amanda Petkeviča saka, ka viņai patīk lasīt grāmatas. "Māriņkalna bibliotēkā regulāri ņemu grāmatas. Pārsvarā detektīvromānus un fantastikas literatūru," viņa saka.

 

Alūksnes pilsētas bibliotēkas komplektēšanas un apstrādes nodaļas darbiniece Sandra Avotiņa saka, ka ar pašvaldības palīdzību ir iegādātas daudzas jaunas grāmatas un neesot tā, ka jauniešiem nebūtu atbilstoša literatūras klāsta. "Ir daudz interesantu grāmatu, taču jaunieši nāk lasīt retāk," viņa atzīst. Alūksnes pilsētas bibliotēkas bērnu nodaļas vadītāja Dzidra Bauere norāda, ka mazos bērnus lasīšanā iesaista skolotāji un audzinātāji, bet 5. līdz 7.klases skolēni jau lasa mazāk. "Zēnus vairāk interesē dators. Internets jau nav slikta lieta, taču bieži tas tiek izmantots neizglītojošos nolūkos," viņa saka.


Datorizētā valoda

 

S.Doroškevičs norāda, ka, izmantojot datoru, arī viņa valoda ir kļuvusi citādāka. "Valoda pārveidojas, un mēs runājam, izmantojot daudzus saīsinājumus," viņš saka. S.Avotiņa uzskata, ka datora lietošana nebūt nebojā jauniešus, taču bērnus agrīnā vecumā gan. Bejas pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Zara novērojusi, ka mazpilsētās bērnu valoda nav mainījusies, un uzskata, ka tā vairāk ir lielpilsētu problēma. "Problēma ir tajā, ka bērni ļoti maz lasa. Datorā ir vieglāk ko paskatīties vai paklausīties," viņa saka. A.Zara arī norāda, ka bērnu un jauniešu valoda ir izmainījusies, taču iemesls tam ir nevis datora lietošana, bet gan literatūras nelasīšana. Dz.Bauere norāda, ka jaunās tehnoloģijas bērnus un jauniešus aizrauj daudz vairāk un tādēļ viņi izvēlas informāciju meklēt internetā. Bibliotēkā ir arī pieejamas e-grāmatas, taču dators vairāk tiekot izmantots datorspēļu spēlēšanai. "Lasīšana veido valodu. Esam pieraduši pie īsziņu tekstiem, īsiem un kodolīgiem, bet inteliģents cilvēks spēj runāt atraisītāk, pastāstīt vairāk," saka Dz.Bauere.

Ziņu sagatavoja:
Diāna Lozko
Laikraksts "Alūksnes Ziņas"

Tagi: Lasīšanas veicināšana, Lasītprasme, Rakstpratība