Šodien dinamiskums un inovatīvi uzlabojumi raksturo Siguldas novada bibliotēku ikdienas darbu – mājīgi iekārtotas, gaišas, mūsdienu prasībām atbilstošas telpas, kur ērti pārskatāmos plauktos rindojas tikai tās grāmatas, kuras pieprasa lasītājs, kur apmeklētājs nāk mācīties, iegūt informāciju, kur nemitīgi tiek uzlaboti pakalpojumi.

Bibliotekāri iet līdzi laikam – viss, par ko izrāda interesi apmeklētāji, kā arī noderīgākais, kas varētu uzrunāt potenciālos klientus, tiek nofiksēts turpmākajai izaugsmei. Un ne tikai – Siguldas novada bibliotēkas kļuvušas par maziem kultūras centriem, kuros satiekas domubiedri un smeļas idejas, piemērotās telpās tiek organizēti pasākumi ar mūsdienu rakstnieku, dzejnieku, kā arī interesantu lektoru piedalīšanos, notiek izglītojošu izstāžu un jaunu grāmatu atvēršanas svētki. Tai pašā laikā redzeslokā allaž tiek paturēts mazākais lasītājs – skolēns, jaunietis, māmiņa ar bērnu, jo viņi būs tie, kas pārņems bibliotēku ieceres, sapņus un mantos uzkrātās vērtības.


Izvērtējot iepriekšējos izdevumos rakstīto, mans uzdevums ir vērst lasītāju uzmanību uz sasniegumiem publisko bibliotēku darbībā un palīdzēt novērtēt ieguldīto darbu un finansējumu. Mūsdienās, kad internets ir visātrāk progresējošs saziņas līdzeklis, nemitīgie uzlabojumi mobilo telekomunikāciju tirgū, nerunājot par norēķinu un atlaižu kartēm, kuras lietojam ikdienā, 2007. gadā uzsāktā Bila & Melindas Geitsu fonda projekta "Trešais tēva dēls" finansējums pavēra milzīgas iespējas ikvienam no Latvijas iedzīvotājiem. Iesaistoties šajā globāli nenovēršamajā procesā, tas sašaurināja “digitālo plaisu” starp valstīm, iestādēm, paaudzēm, tas pavēra plašas iespējas mums runāt attīstu pasaules valstu valodā, tuvoties viņu līmenim. Nenoliedzams ir fakts, ka tik straujš progress bibliotēku darbā ir atstājis un turpina iezīmēt pozitīvu ietekmi uz Latvijas sabiedrības attīstību kopumā.


Lieki būtu runāt par Gaismas pils nepieciešamību Rīgas sirdī, kuru vēl tā īsti nenovērtē atbildīgas amatpersonas un daudzi politiķi, uzskatot to par pārāk ambiciozu. Tomēr sabiedrības viedoklis ir un paliek nemainīgs – Gaismas pils Latvijā būs! Tāpat arī visos Latvijas novados bibliotēkās rit sekmīgs darbs, un siguldieši uztur kontaktus un mācās no kolēģiem. Septembrī Siguldas bibliotekāri apmeklēja Līvānu un Rēzeknes bibliotēkas, kur dalījās pieredzē novadpētniecības materiālu datu bāzes veidošanā un citos jauninājumos. Oktobrī ir paredzēta tikšanās Siguldā ar Auces novada bibliotekāriem. Savukārt par Siguldas novada bibliotēku estētisko iekārtojumu bija patīkami pārsteigti ne viens vien no 124 "Velotūre par bibliotēkām 2012" dalībniekiem (no 24 pasaules valstīm), kuri jūlija beigās apmeklēja arī Siguldas novada bibliotēkas.


Ne velti publiskās bibliotēkas dibina, atbalsta un finansē sabiedrība – caur nodokļu maksātāju naudu vietējās pašvaldības, valsts vai sabiedriskās struktūras, veido vietējas institūcijas, kuras ne tikai uzklausa sabiedrības vajadzības un darbojas viņu interesēs, bet arī rūpējas par kultūras mantojuma saglabāšanu  nākamajām paaudzēm. Pētot Siguldas novada bibliotēku apmeklētāju ieguvumus, kas lielākā vai mazākā mērā ietekmē viņu dzīves kvalitāti, un, saliekot akcentus uz padarīto un nākotnes iecerēm, mans nolūks ir atbildēt uz jautājumu – vai Siguldas novada bibliotēkas spēs noturēt tik augsti uzlikto latiņu, vai bibliotēkās sniegto pakalpojumu klāsts var būt vēl labāks, kvalitatīvāks, daudzveidīgāks?


Veselīga konkurence


Neizbēgami arī bibliotēkas nonāk konkurences apstākļos, pamazām tās vairs neieņem vadošo pozīciju informācijas sniegšanā. Šo funkciju sākušas pildīt arī citas iestādes pilsētas centrā – Tūrisma informācijas centrs, Pašvaldības pakalpojumu centrs, arī daudzās banku filiāles. Konkurē arī novada Jaunrades centrs, kurš atrodas ar bibliotēku vienā ēkā un kurā pulcējas un savu brīvo laiku pavada novada bērni un jaunieši. Lai bibliotēkas varētu pastāvēt, tām ir jābūt vērstām uz sadarbību, tām jāatrod sava niša – vienreizēja un neaizstājama citu institūciju vidū. Tādēļ arī Siguldas novada bibliotēkas apzinās un pievienojas mūsdienu bibliotēkām izvirzītajai misijai – bibliotēkas kā jaunas pasaules multikulturālas apziņas veidotājas un izplatītājas, kuras spēj apmierināt esošās sabiedrības vajadzības, tās vides vajadzības, kurā bibliotēkas atrodas. Bibliotēkas ir gatavas sabiedrības kultūras un sociālā rakstura izmaiņām, jo tāpat kā visa pasaulē, arī Latvijā veidojas etniskā kultūru daudzveidība, kur demokrātiskā sabiedrībā bibliotēkām ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas ne tikai etniskām grupām, bet arī katram indivīdam.


Kompetents bibliotekārs


Bibliotekāra profesionalitāte veido bibliotēkas tēlu sabiedrībā. Tā kā bibliotēkai ir jāspēj piedāvāt arvien jaunus un kvalitatīvus pakalpojumus, bibliotekāram ir nemitīgi jāmācās, kā arī jāizkopj savam arodam nepieciešamas rakstura īpašības – precizitāte, pacietība, pozitīva attieksme pret dzīvi, radoši inovatīva domāšana. Bibliotekāram jābūt elastīgam ar spēju piemēroties apkārtējai videi un situācijai, jāattīsta vēlme meklēt arvien jaunas iespējas un problēmsituācijās saskatīt jaunus izaicinājumus. Mainījusies bibliotekāra kā speciālista nozīme mūsdienu mainīgajā sabiedrībā, ir pienācis laiks, kad bibliotekāri veic skolotāja, konsultanta, sociālā darbinieka, arī analītiķa un tehnoloģiju speciālista pienākumus. Siguldas novada bibliotekāri regulāri apmeklē un piedalās dažādos semināros un bibliotekāru kursos. Svarīga ir bibliotēku kolēģu pieredzes apmaiņa – izvērtēšana, labākā un vajadzīgākā atlasīšana un piemērošana savā darbā.


Mērķauditorija


Kā liecina veiktie pētījumi, Siguldas novada bibliotēku pamatlietotāji ir skolēni, studenti, pensionāri un bezdarbnieki. Bibliotēkās ir izveidoti bērnu stūrīši, jo svarīgi ir jau agrā bērnībā nostiprināšana lasīšanas iemaņas. Sadarbojoties ar bērnudārzu audzēkņiem un jaunāko klašu skolēniem, bibliotēkas iesaistījušās vienā no UNESCO tīkla projektiem "Stāstu laiks bibliotēkā", kur bērni stāsta pasakas, zīmē, dzied un skatās filmiņas. Bibliotēkās regulāri tiek rīkoti izteiksmīgas runas konkursi. Mums jārēķinās, ka bērns no dabas ir nesteidzīgs, viņu vēl nav skārusi globālā tendence steigties dzīvot. Bērna uztverei nepieciešams miers un lēnīgums, ko noteikti spēj dot bibliotēkas. Šādam nolūkam arī radīti labvēlīgi apstākļi bērna personības attīstībai. Tiek domāts arī par to, kā piesaistīt jauniešus, kuri vairs nevēlas uzkavēties bērnu nodaļā, bet pieaugušo abonementā viņiem tā īsti vēl nav ko darīt. Ir svarīgi pārķert un noturēt it kā vēl bezmērķīgo jaunieti, kurš, klīstot pa ielām, meklē piedzīvojumus. Bibliotēka var palīdzēt, aicinot viņu uz dialogu, palīdzot jaunietim konstruēt sabiedrībai labvēlīgu paštēlu, organizējot kopā baudīt piedzīvojumus. Talkā varētu nākt "paaudžu sasaukšanas", kad citu cilvēku pieredze iedvesmo šīs jaunās auditorijas pārstāvjus.


Siguldas novada bibliotēkas jaunā mājvieta noteikusi mērķgrupas nākotnei, ar kurām tiks strādāts pastiprināti: attālinātie lietotāji, cilvēki ar īpašām vajadzībām un maznodrošinātie. Iecerēts strādāt arī ar mērķgrupām, kuras izveidojas uz laiku ar konkrētām vajadzībām. Tomēr galvenais akcents Siguldas novadā tiks likts uz ģimenes bibliotēkas modeli.


Izglītība mūža garumā


Dzīves laikā cilvēki iegūst izglītību gan valsts mācību iestādēs – skolās, koledžās un augstskolās, gan neformālās izglītojošās struktūrās, kas saistītas ar cilvēku darbu un ikdienas dzīvi. Lielākajai daļai cilvēku šis process turpinās mūža garumā, jo mainās ne tikai ekonomiskā situācija valstī, bet arī cilvēks pārvietojas labākos dzīves meklējumos, līdz ar to nākas mainīt amatu, apgūt dažādas jaunas prasmes. Un kur gan citur to labāk izdarīt, ja ne sava novada bibliotēkā. Publiskās bibliotēkas mērķis arī ir, izmantojot resursus un sniedzot pakalpojumus, nodrošināt pieeju nepieciešamajām zināšanām, informācijai ikvienam, kas to vēlas. Bibliotēkas novadā kļuvušas par lokālu zināšanu ieguves avotu, kas nodrošina apstākļus iedzīvotāju ar dažādu sociālo piederību mūžizglītībai. Novada bibliotēkas apmāca arī bezdarbniekus, kā internetā vieglāk atrast darba piedāvājumus, kā uzrakstīt savu CV. Ar iestāšanos ES, bibliotekāriem ir jābūt gataviem sniegt nepieciešamos pakalpojumus ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bibliotēkā var ienākt apmeklētājs no jebkuras pasaules valsts, un bibliotekāram ir jābūt gatavam runāt ar viņu viņam saprotamā un pieņemamā veidā. Ir jābūt gataviem sniegt pakalpojumus personības pilnveides vajadzībām, kā arī informāciju par atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējām. Tas veicinātu demokrātiskas sabiedrības veidošanu un attīstību.


Publiskās bibliotēkas sociālā loma


Publiskā bibliotēka ir nozīmīga sabiedrības tikšanās vieta. Īpaši tas svarīgi apstākļos, kad šādiem nolūkiem citur ir maz piemērotu telpu. Bibliotēku izmantošana dažādiem kultūras pasākumiem un brīvā laika pavadīšanai rosina cilvēkus dibināt neformālus kontaktus ar citiem sabiedrības locekļiem. Publiskās bibliotēkas apmeklējums var sniegt pozitīvu sociālu pieredzi, ne velti dažkārt bibliotēka tiek dēvēta par sabiedrības viesistabu. Un tam ir argumentēts pamatojums – dzejas lasījumi, tikšanās ar iecienītiem dzejniekiem, kā arī sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, zināmā mērā kļūst par terapiju bibliotēku sienās, kad cilvēks ne tikai veldzē dvēseli, bet gūst arī zināmā mērā savdabīgu ārstniecības kursu.


Siguldas novada bibliotēkas sadarbojas arī ar novada pašvaldības sociālās palīdzības dienestu, tā jāturpina pilnveidot. Ir paredzēts, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām grāmatas tiks piegādātas mājās. Piedāvājums grāmatas nogādāt uz novada "Dienas centru" sevi neattaisnoja, jo neguva iedzīvotāju atbalstu. Šai sakarā bibliotēkas varētu piesaistīt brīvprātīgo iedzīvotāju atbalstu, jo bibliotēkas apmeklētājam, kuram tikko beigusies "darba dzīve", noteikti ir kāds dzīves laikā nepiepildīts sapnis. Lai jaunais pensionārs nezaudētu lojalitāti, viņš varētu kļūt par neaizvietojamu palīgu bibliotēkas ikdienas dzīvē, piemēram, "paaudžu sasaukšanās" pasākumos, kļūstot par stāstnieku, daloties savas dzīves pieredzē.
Bibliotēkas krājumu fonds


Laika gaitā pieaugusi bibliotēkas krājumu daudzveidība. Joprojām noteicošā loma bibliotēkās ir rakstītajam vārdam, tomēr līdztekus tradicionālajiem izdevumiem – grāmatai un periodikai, arvien vairāk bibliotēkās ienāk diski, audio, video, elektroniskie dokumenti, datubāzes, globālie katalogi. Pamazām veidojas virtuālās bibliotēkas fonds, kurš nodrošina ar informāciju ātri un steidzami, jebkurā daudzumā un laikā. Lai uzlabotu novada bibliotēku krājumu kvalitāti un tās fondu daudzveidību, nepieciešams krājumus papildināt ar audiovizuāliem dokumentiem, arī nošu izdevumiem. Īpaša vērība fonda komplektēšanā arī turpmāk tiks likta uz bērnu literatūru, kur krājumus nepieciešams papildināt ar interaktīvām, audiovizuālām grāmatām un spēlēm. Lai ieinteresētu jauno paaudzi lasīt, nepieciešams iegādāties e- grāmatas.


Novada bibliotēkā ir speciāls krājums – novadpētniecības literatūras fonds. Tajā tiek uzkrāti un sistematizēti materiāli par Siguldu, siguldiešiem un Siguldas novadu. Arī novadpētniecības fonds tiek ievadīts elektroniskajā datubāzē un tuvākajā nākotnē plānots nozīmīgākos materiālus digitalizēt.


Tendences


Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir ievērojami mainījušas informācijas ieguves iespējas. Tā kļuvusi ātrāk pārraidāma, daudzveidīgāk apstrādājama un vieglāk atrodama. Informācijas kļuvis ievērojami vairāk, lietotājam reizēm pat grūti orientēties informācijas piedāvājumā, tāpēc bibliotēkām svarīgi palīdzēt sniegt lietotājam  ātru un kvalitatīvu informācijas ieguvi. Siguldas novada bibliotekāriem, darbojoties vienotā bibliotēku sistēmā un strādājot vienā komandā, tāda iespēja pastāv. Līdz ar to paaugstinās pakalpojuma ātrums un tiek nodrošināta kvalitāte.

 
Bibliotēkas nevar mainīties līdz bezgalībai


Kā iepriekš skaidrots, bibliotēku turpmākā attīstībā būs balstīta uz daudzfunkcionalitāti. Arī moderno bibliotēku sociālās misijas īstenošana izvirza bibliotēkām arvien jaunas prasības, bet tās nevar panākt tikai ar izmantojamo resursu daudzuma palielināšanu. Meklējot jaunus darbības virzienus, uzsvars ir un paliek uz bibliotēku darba pamatfunkciju. Saglabājot un neiznīcinot vecās, paliekošās vērtības, bibliotēkas nodrošina pieeju zināšanām, informācijai, kultūras mantojumam. Tas nozīmē, ka bibliotēkām nebūtu jādara jebkurš darbs un jāpaplašinās līdz bezgalībai. Bibliotēku resursi ir ierobežoti, palielinot viena veida pakalpojumu, būtu jāsamazina citi pakalpojumi. Būtiski ir sekot līdzi kvalitātei, ko bibliotēka var sniegt ar šiem ierobežotiem resursiem. Drīzāk jau jāliek uzsvars uz jaunu lasītāju piesaisti, jo tas ļautu izmantot jau esošos resursus un saglabāt bibliotēkas pamatfunkcijas.


Siguldas novada nākotnes bibliotēka


Jau 2013. gadā visas novada bibliotēkas pāries uz lietotāju automātisku apkalpošanu un uzskaiti. Šīs sistēmas ieviešana radīs izmaiņas visos pakalpojumu sniegšanas tehnoloģiskajos procesos, līdz ar to novada iedzīvotājiem tiks radīts lielāks komforts, iespēja saņemt ātrāku pakalpojumu labākā kvalitātē. Novada bibliotēkām jau tagad ir vienots grāmatu fonds, un tās strādā vienotā sistēmā ar vienotu elektronisko grāmatu uzskaites katalogu, jo visas bibliotēku grāmatas ir ievadītas elektroniskajā katalogā. Tā tiek atvieglota grāmatu meklēšana ne tikai bibliotekāram, bet arī grāmatas lietotājam. Lasītājam tiek piešķirts elektroniskā lietotāja vārds un parole. Ir uzsākta automatizēta grāmatu lietotāju apkalpošana, atrodoties jebkurā vietā – mājās, darbā, auditorijā vai pat citā valstī, ieejot Siguldas novada mājas lapā, lasītājs var elektroniski veikt grāmatu meklēšanu, pasūtīšanu, termiņa pagarināšanu.


Siguldas pilsētas bibliotēka neatrodas centrā, ir veikti uzlabojumi, lai iedzīvotāji varētu ērti nokļūt līdz bibliotēkai – no šī gada septembra pilsētā kursē bezmaksas autobuss, kas vairākas reizes dienā novada iedzīvotājiem atvieglo nokļūšanu arī līdz bibliotēkai. Viens no Siguldas novada bibliotēkas darbības virzieniem ir projektu rakstīšana, kas virzīta uz kādu noteiktu mērķi finansiāla atbalsta iegūšanai.


 Novada bibliotēku vadītāja Ligita Zīverte ir pārliecināta, ka bibliotēku darbs uz pilnveidošanos nekad nevar beigties, jo vienmēr priekšā būs atkal jauni izaicinājumi un vēl nepiepildītas ieceres. Pašlaik bibliotēka meklē finansiālu atbalstu, lai Siguldas centrā uzstādītu Grāmatu nodošanas automātisko iekārtu, kas ļautu iedzīvotājiem atgriezt bibliotēkā paņemtās grāmatas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Tas būtu neatsverams komforts studentiem un lauku cilvēkiem.


Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte atzīst, ka visam šai dzīvē savs laiks: "Neizbēgami jaunais nomaina veco, jo jaunais virza progresu. Kā rīkoties bibliotēkām? Iedvesmot un atbalstīt šo virzību! Kādā veidā? Nodrošinot bibliotēku fondu ar jaunāko saturu un lasītavas ar modernām tehnoloģijām. Bibliotekāriem jebkuros apstākļos ir nepieciešams attīstīt efektīvus pakalpojumus, kuri atbilstu vietējās sabiedrības prasībām. Ir jāpalīdz tiem, kas mūsdienu straujajā un sarežģītajā informācijas pasaulē tiecas pēc zināšanām, informācijas un vēlas radoši darboties."

Ziņu sagatavoja:
Silvija Mača