Aiz muguras 2010. gada Siguldas novada bibliotēku reorganizācija, kuru, šodien atskatoties, varam salīdzināt ar Gaujas ūdeņu vareno plūdumu pavasara palos. Kā spēcīgi pavasara saules stari izkustina iestāvējušos ledus krāvumus, tā bibliotēku apņēmība iet pretī pārvērtībām, pretī jaunajam pārrāva iesīkstējušos stereotipus par bibliotēkām.

Tas bija sākums veselai notikumu lavīnai, kuras varenība līdzi "pavilka" virkni pozitīvu notikumu Siguldas novada dzīvē. Bila & Melindas Geitsu līdzfinansētais un novada vadības atbalstītais publisko bibliotēku projekts (2007.-2011.g) "Trešais tēva dēls" bija sasniedzis kulmināciju. Nobriedusī situācija izsauca nepieciešamību dot brīvību tam varenajam spēkam, kas jau gadiem bija krājies bibliotēku sienās – straujajai informācijas tehnoloģiju ienākšanai ar visām no tā izrietošajām vajadzībām.

 

Ligita Zīverte par Siguldas novada bibliotēkas vadītāju strādā jau no 2002. gada. Viņas zināšanas, pieredze, atbildība, saimnieciskums un skaidrā nākotne vīzija bija pārliecinājusi novada Kultūras pārvaldi un Siguldas pašvaldību, ka bibliotēkas vadība ir drošās rokās un ka L. Zīvertes argumenti, nepieciešamībai reorganizēt bibliotēku darbu ir pamatoti. Iesaistoties gandrīz vai visām Siguldas novada domes pārvaldēm, lielais darbs tika padarīts – noslēgušies daudzie konkursi, atbilstoši bibliotēku vajadzībām, sameklētas jaunas vai pārveidotas vecās telpas, izdarīti lieli kapitālie un mazāki kosmētiskie remonti. 2011. gada 11. novembrī Siguldas novada bibliotēka uzsāka darbu jaunās telpās Skolas ielā 3 kā ģimenes bibliotēkas modelis – Siguldas novada bibliotēka ar Bērnu literatūras nodaļu un četrām struktūrvienībām pagastos - Siguldā, Allažos un Morē, kā arī bibliotēku Jūdažos. Paralēli bija notikusi novada bibliotēku iekšējās struktūras sakārtošana un optimizācija. Arī šodien L. Zīverte nodrošina šo struktūrvienību centralizētu vadību – administratīvo un metodisko uzraudzību, atbild par budžeta izlietojumu, organizē pasākumus un uztur sadarbību starp bibliotēkām novadā un Latvijā. L. Zīvertei ir skaidrs Siguldas novada bibliotēku nākotnes redzējums.

 

Uzziņai

 

Siguldas novada bibliotēkā lasītāju reģistrāciju veic vienotajā Siguldas novada bibliotēkas elektroniskajā lasītāju datubāzē (bērnu nodaļā no 2012. g.). Viss grāmatu fonds ir elektroniski sistematizēts, ātri un parocīgi izmantojams – grāmatu saņemšanu, izsniegšanu, grāmatu rindas, rezervēšanu un citas bibliotekārās darbības nodrošina un atspoguļo elektroniskajā sistēma IIS ALISE. Jebkuras izmaiņas grāmatu fondā ir nofiksētas un pārredzamas.  Bibliotēkas apmeklētājiem tiek piešķirts lietotājvārds un parole, lai varētu IIS Alise sistēmā veikt iespieddarbu rezervēšanu, pagarināšanu u. c. sistēmas piedāvātos pakalpojumus. No 2011. gada bibliotēka atteikusies pilnībā no lasītāju formulāriem. Paplašinās to bibliotēkas lietotāju loks, kuri attālināti izmanto bibliotēkas pakalpojumus. 2012. gadā bērnu literatūras nodaļā pieaudzis apmeklētāju skaits, bērni sākuši lasīt vairāk. 2012. gadā SNB lietotājiem bija pieejami 44 nosaukumu preses izdevumi (t.sk. arī dāvinājumi).


2012. gadā bibliotēkas pakalpojumus 8 mēnešos izmantojuši:

  • lietotāji 1531, tai skaitā bērni (līdz 18.g.v.) 462, ( par 257 vairāk nekā visā 2011. gadā kopā),
  • apmeklētāji 22828, tai skaitā bērni 5490,
  • izsniegums 18314, tai skaitā bērni 4678.

 

Laiks skrien nemanot, ir beidzies labvēļu finansējums, pierimuši reorganizācijas darbi, un varam atskatīties uz paveikto, paraudzīties uz iecerēm nākotnē. Siguldas novadnieki lepojas ar savām bibliotēkām un uzskata, ka tām ir augsta pievienotā vērtība. Bibliotēkas savos pagastos kļuvušas par maziem kultūras centriem. No ārzemēm sabraukušie bibliotēku velotūres dalībnieki jutās pārsteigti un izteica atzinīgus vārdus par estētiski sakārtoto vidi.


Tiekoties ar L. Zīverti, uzdodu uzvedinošus jautājumus, lai uzzinātu, kas tad ir Siguldas novada bibliotēku veiksmes stāts?

 

Šodien par to varam pasmaidīt


Uz jautājumu - vai atceraties, kā tas bija, kad bibliotēkā uzstādīja pirmo datoru, L. Zīvertes seja atplaukst viegli skumjā smaidā. Viņa atzīst, ka to aizmirst nevarēs nekad. Tas ir prātam neaptverami, cik strauji viss mainījās, kādiem milzu soļiem mūsu dzīvē ienāca tehnoloģijas un kādas korekcijas tās ieviesa. Tie bija deviņdesmitie gadi. 1998. gadā pirmo datoru piešķīra Siguldas dome. No sākuma pat baidījāmies pievienot strāvai, tad sākām ar vienu pirkstu klabināt pa klaviatūru un skatīties, kas notiek. Vārdu sakot, dators mums kalpoja kā rakstāmmašīna, to izmantojām dokumentu sagatavošanai. Nobijušās bijām vēl trakāk kā tas ir, ja salīdzina ar šodienu – cilvēks ienāk bibliotēkā un palūdz iepazīstināt ar datoru. Mēs redzam, ka viņš ir pieņēmis grūtu lēmumu, uztraucies, bet mūsu darbinieki viņam uzreiz var palīdzēt. Tai laikā mums nebija kam palūgt palīdzību, tādu cilvēku, kas apmāca, parāda, kā rīkoties ar šo jauno tehniku, nebija. Vēlāk sākās apmācības kursi. 1999. gadā bibliotēka piedalījās Sorosa fonda projektā, kā rezultātā ieguvām vēl divus datorus un interneta pieslēgumu. Tā bija ļoti liela atbildība, tāpēc savā darbā nevarēju rīkoties vienpersoniski. Man vienmēr bija svarīgs kolēģu viedoklis. Šodien varu teikt, ka man līdzās ir bijuši un ir izcili darbinieki. Daudzas lietas, kas tai laikā notika bibliotēkā bija pilnīgi jaunas – ik pa brīdim mēģinājām, domājām, šaubījāmies un atgriezāmies atpakaļ, lai visu sāktu no jauna. Tikai tad, kad pārliecinājāmies, ka darām pareizi, ka nekļūdāmies, gājām uz priekšu. Tas bija izglītojošs, izzinošs un sistemātisks darbs daudzu gadu garumā. Šodien atskatoties un domās pārcilājot izdarīto, esmu pārliecināta, ka toreiz rīkojāmies pareizi. Ļoti daudz pa šiem gadiem esam pašas mācījušās.

 

Daudz kas bija atkarīgs no pašu iniciatīvas un vērīguma


Tas, ka bibliotekārs vairs nav tikai saikne starp cilvēku un grāmatu, ka bibliotēka nav tikai līdz griestiem ar grāmatām piepildītas plauktu rindas, ka bibliotēkās ir radīta mājīga, mūsdienīga vide, kur patīkami ienākt, uzturēties, konsultēties, apmeklēt kādu no pasākumiem, bija atkarīgs no pašu bibliotekāru vērīguma un spējas ieklausīties pasaules elpā. Mainījušās bibliotēkas apmeklētāju vērtības – daudz steidzīgāki, prasīgāki, pat skeptiskāki viņi bija kļuvuši. Daļai no viņiem nepietika ar grāmatām, novadpētniecības materiāliem, periodiskajiem izdevumiem, viņi nāca uz bibliotēku meklēt piedzīvojumu, notikumu. No vienas puses – bija svarīgi saglabāt bibliotēku kā latviešu tautas dzīvesziņas nesēju, kā grāmatu glabātuvi, no otras puses – vēl svarīgāk bija noturēt lasītāju kā aktīvu patērētāju, kurš vēlas nākt un izmantot sniegtos pakalpojumus. Bibliotēkām bija jārēķinās ar abiem šiem faktoriem, citādi, tās no kultūras dzīves veidotājām, kļūtu par sastingušiem grāmatu muzejiem, kur iegrieztos tikai pa kādam lasītājam. Bibliotēkas sāka meklēt jaunus risinājumus, jaunus ceļus pie apmeklētāja. Par nepieciešamību kļuva aktīvi atsaukties uz sabiedrības vajadzībām un pakalpojumus sniegt viņiem pieņemamā veidā.

 

Ģimenes bibliotēkas modelis


Novadā katrai bibliotēkai ir sava noteikta loma, kuru nosaka bibliotēkas apkārtējās sabiedrības vajadzības. L. Zīverte atzīst, ka Siguldas novada pilsētas bibliotēka izrādījās vispiemērotākais ģimenes bibliotēkas modelis, jo klāt tika pievienota Bērnu literatūras nodaļa. Veicinot ģimenes bibliotēkas attīstību un sekmīgu iekļaušanos vidē, tika izvirzīts uzdevums – ikvienam, sākot no vismazākā bērna līdz pat senioram, bibliotēkā ir jāpiedāvā tieši viņam nepieciešamais un interesējošais pakalpojumu klāsts. Katrā no rīkotajiem pasākumiem – vai tā būtu izstāde, lekciju kurss, seminārs, grāmatu atvēršanas svētki, tiek padomāts, ko tai brīdī darīs katrs no ģimenes locekļiem. Pašiem mazākajiem bērniem bibliotēkā ir iegādāts bērnu augstais krēsliņš un mākslinieka gatavota smilšu kaste.

 

Informāciju tagad un tūlīt, jebkurā vietā un daudzumā


L. Zīverte salīdzina – ja līdz 21. gs. bibliotēkās dominēja informācijas vākšanas, glabāšanas, krājuma veidošanas un lietotāju apkalpošanu funkcijas, tad šodien bibliotēkās akcents tiek likts uz informācijas pieejamību, ko panāk ar dažādu informācijas un jaunu bibliotēkas pakalpojumu formu ieviešanu. Veidojas jauna bibliotēku kultūra – no kolekcionēšanas modeļa uz lietotāja modeli. Bibliotēkās satiekas dažādi cilvēki ar dažādām vajadzībām, lai mācītos, sarunātos, sameklētu sev nepieciešamos materiālus, informāciju. Tā ir kļuvusi par vietu, kur notiek brīva piekļuve pasaules informācijas tīmekļiem ar iespēju komunicēt globālā līmenī. Laika gaitā pieaugusi bibliotēkas krājumu daudzveidība. Līdztekus tradicionālajiem izdevumiem - grāmatām, periodiskajiem izdevumiem, arvien vairāk bibliotēkā ienāk diski, audio, video, elektroniskie dokumenti, datubāzes, globālie katalogi. Pamazām veidojas virtuālās bibliotēkas fonds.

 

Cilvēks ir un būs noteicošais


L. Zīverte uzskata, ka neatkarīgi no mainīgajām tehnoloģijām un bibliotēku eksistences nosacījumiem, bibliotēku misija ir un paliks informācijas glabāšana un krāšana. Ievērojami mainīsies tikai informācijas iegūšanas veids, tā pārsvarā tiks meklēta elektroniski. Cilvēks ar prātu ir un būs noteicošais visu informācijas tehnoloģiju vadītājs. Tas nozīmē, ka bibliotekāra loma nemainīsies – vēl daudz zinošāks un vispusīgāks būs bibliotekārs, jo viņam nemitīgi jāturpinā iet līdzi laikam. Cilvēcisko faktoru neviena tehnoloģija nespēs aizvietot – bibliotekārs būs tas, kas sagaidīs apmeklētāju, noskaidros viņa vēlmes, palīdzēs tās realizēt. Pamatos nekas nevar mainīties, jo jau senie grieķi vārdu grāmata asociēja ar izpratni par dvēseles veselību un bibliotēkas uzskatīja par dvēseles dziedinātavām.Un, ja reiz dziedinātava, tad arī bibliotekārs.

 

Bibliotēkas nekad nebūs gatavas

 

Katra Siguldas novada bibliotēka ir atradusi savu nišu ar ko piesaistīt un noturēt apmeklētāju. Mores bibliotēkai izveidojusies ļoti laba sadarbība ar pamatskolu. Jūdažu bibliotēka kļuvusi par savdabīgu sabiedrības kultūras centru, kur vairs nevar nošķirt lasītāju no dažādu kultūras pasākumu apmeklētāja. Allažu bibliotēka veicina sava pagasta novadpētniecības materiālu vākšanu un iedzīvotāju apmācību informācijas ieguvē elektroniski.  Siguldas pagasta bibliotēka iesaistījusies UNESCO stāstnieku projektā un veido brīnišķīgas pēpusdienas mazajiem lasītājiem. Katrai bibliotēkai ir savs piedāvājums, kas atbilst pagasta iedzīvotāju interesēm un vajadzībām. Bet katras bibliotēkas veiksmes formula -  ir īstais cilvēks par bibliotekāru.


Siguldas novada bibliotēkas no 2013. gadu sāks darboties vienotā sistēmā –  visas novada bibliotēkas pāries uz automātisko lietotāju apkalpošanu,  veiks automātisku uzskaiti.   L. Zīverte ir pārliecināta, ka kaut arī  bibliotēku sistēma būs sakārtota, tomēr tās nekad nebūs pilnīgi pabeigtas. Patērētāju ērtībām  arvien tiks veiktas  inovatīvas darbības – radīts lielāks komforts, sniegti ātrāki pakalpojumi, nepārtrauti uzlabota apkalpošanas kvalitāte.


Nepaies ne ilgs laiks, un, atkal iegriežoties kādā no Siguldas novada bibliotēkām, mēs noteikti redzēsim pārmaiņas, jo Siguldas bibliotekāriem ir un būs aizvien ko darīt un pilnveidot. Viņi strādā atbildīgi, jo bibliotekāru ikdienas darbs virzīts uz to – kādu mantojumu mēs atstāsim nākamajām paaudzēm. Jau 19.gs. sākumā franču rakstnieks Alfonss de Lamartins ir teicis: "Ja tvaiks un dzelzceļš ir iznīcinājuši attālumu, tad grāmatas ir iznīcinājušas laiku; pateicoties tām, mēs visi esam laikabiedri. Es varu sarunāties ar Homēru un Ciceronu, bet Homēri un Ciceroni tālajā nākotnē varēs sarunāties ar mums."

Ziņu sagatavoja:
Silvija Mača

Tagi: Bibliotēku loma sabiedrībā, Bibliotēku darbs, Siguldas novada bibliotēkas