Vai drīzumā tiks paaugstināts kultūras darbinieku atalgojums? Kā tiks sadalītas Dziesmu svētku mērķdotācijas amatieru kolektīviem? Kā plānots paveikt kultūras namu digitalizāciju?

Šie ir daži no jautājumiem, ko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti uzdeva otrdien, 4. septembrī, tiekoties ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi un iepazīstoties ar Kultūrkapitāla fonda stratēģiju.

 

Atbildot uz deputātu jautājumiem, ministre informēja, ka Kultūras ministrijai šogad ir simts miljonu latu budžets, no kura puse novirzīta Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Tāpat 25 miljoni latu paredzēti kultūras izglītībai - tostarp šogad izlīdzināts mūzikas un mākslas skolu pedagogu atalgojums, savukārt nākamgad plānots to paaugstināt.

 

Ministre skaidroja, ka Nacionālā bibliotēka ir viena no Kultūras ministrijas prioritātēm, jo 2014. gadā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, savukārt 2015. gadā Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka būs Eiropas Savienības prezidentūras mītne. Šī gada novembrī par 80 procentiem tiks pabeigta tās būvniecība un turpināsies aktīvs darbs, lai 2013.gadā jauno ēku varētu nodot ekspluatācijā. Atbildot uz deputāta Vladimira Reskāja (SC) jautājumu, vai ir zināmas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas uzturēšanas izmaksas, ministre sacīja, ka šo aprēķinu rezultāti būs zināmi novembrī. Tāpat novembrī būšot pabeigts darbs pie Nacionālās bibliotēkas darba stratēģijas 2014. un 2015. gadam.

 

Runājot par gatavošanos Dziesmu svētkiem, komisijas deputāte Inguna Rībena (Vienotība) pauda sašutumu, ka nav atjaunota Dziesmu un deju svētku likuma redakcija, kas paredz regulāru un prognozējamu finansējumu šī notikuma sagatavošanai. Deputāte atgādināja, ka tas ir vairāku gadu ilgs darbs un prakse sākt piešķirt finansējumu neilgi pirms Dziesmu un deju svētkiem nav pareiza. Ž.Jaunzeme-Grende apliecināja, ka pēc nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem plānots uzsākt darbu pie šī notikuma gatavošanās procesa stratēģijas, kas tostarp noteiktu arī regulāru finansējumu.

 

Savukārt deputāts Jānis Vucāns (ZZS) interesējās, kā tiks nodrošināta kvalitatīva digitālā kino demonstrēšana Latvijas reģionos. Ministre apliecināja, ka no 2014.gada visos Latvijas kinoteātros filmas tiks rādītas izmantojot vienīgi ciparu tehnoloģijas, kā arī apliecināja, ka ministrija strādā pie kultūras namu digitalizācijas programmas, lai tajos būtu iespējams demonstrēt teātru un operas izrāžu ierakstus.

 

Pēc iepazīšanās ar Valsts kultūrkapitāla fonda stratēģiju deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) vērsa uzmanību, ka viens no fonda darbības virzieniem ir nacionālās identitātes stiprināšana, un interesējās, kā tiek noteikta projektu atbilstība šim virzienam. Fonda direktors Edgars Vērpe pauda viedokli, ka jebkurš sasniegums mākslā stiprina lepnumu par savu valsti, tāpēc prioritārais izvēles kritērijs ir pieteiktā darba kvalitāte. R.Dzintars iebilda, ka fonda atbalstam jābūt mērķtiecīgākam un stratēģiski pamatotam.

 

Tāpat tikšanās laikā E.Vērpe informēja deputātus par Valsts kultūrkapitāla fonda mērķi, darbības virzieniem, esošo un plānoto budžetu, kā arī par finansējuma sadales veidiem - projektu konkursiem, nozaru mērķprogrammām, kultūras programmām un mūža stipendiju piešķiršanu. 

Ziņu sagatavoja:
Saeimas Preses dienests
Tālr.: 67087218; 26136160

Tagi: Kultūra, Valsts Kultūrkapitāla fonds