Mākslinieka, scenārista un producenta Māra Putniņa sarakstītās grāmatas "Mežonīgie pīrāgi" izdevums ir kļuvis ļoti populārs Vācijā, kur Berlīnes grāmatu veikalos tā iekļuvusi desmit visvairāk pirktāko grāmatu sarakstā.

Putniņa grāmata "Mežonīgie pīrāgi" ir populāra arī starp Latvijas jauniešiem, jo jauniešu vidū tā pārspējusi popularitātē pat Hariju Poteru, šodien Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā vēstīja Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga.

 

Viņš norādīja, ka finansējums literatūras nozarei ir stabils, bet ne pietiekams. Patlaban katru gadu izdodas finansēt desmit līdz 12 latviešu mūsdienu un arī klasiķu grāmatu izdevumus ārzemēs, kur tulkotās daiļliteratūras procents ir zems. Oga atbalsta ideju finansēt to autoru izdevumus ārvalstīs, kuri ir visvairāk lasītie bibliotēkās.

 

Savukārt dzejniece un žurnāla "Latvju Teksti" redaktore Liāna Bokša (Langa) deputātiem akcentēja, ka, salīdzinot ar pasaules slaveniem autoriem literatūrā, piemēram, Sofi Oksinenu vai Haruki Murakami, latviešu proza ir augsta līmeņa un ir konkurētspējīgs produkts.

 

"Mūsu proza ir absolūti augsta līmeņa un konkurētspējīgs produkts, kas, ja saņemtu atbalstu, varētu būt līdzvērtīgs tam pašam Murakami vai Oksinenai. Arī lielās valstīs tiek atbalstīti literārie talanti, kas pēc tam tiek reklamēti pasaulē, jo atdeve un vērtība pēc šādām aktivitātēm ir ļoti liela," sacīja dzejniece.

 

Jau ziņots, ka šodien Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā tika prezentēts literatūras un grāmatniecības nozares izstrādātā stratēģija, kurā ietverti četri nozares attīstības prioritārie virzieni - jaunu un kultūrnozīmīgu grāmatu pieejamības nodrošināšana pašvaldību un publiskajās bibliotēkās, kam 2012. gadā būtu nepieciešami 150 000 latu, bērnu lasīšanas veicināšanas programmas īstenošana pašvaldību un skolu bibliotēkās, kam šogad plānoti 80 000 latu, savukārt valsts atbalstam latviešu oriģinālliteratūras tapšanai, tulkošanai un izdošanai ārvalstīs, pētniecības procesam un grāmatu autoru un veidotāju tikšanās pasākumiem Latvijas reģionu bibliotēkās un citās kultūras telpās šogad būtu nepieciešams 170 000 latu liels finansējums.

 

Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) minēja, ka stratēģijā skaidri norādīts, ka literatūras un grāmatniecība sniedz būtisku ieguldījumu, taču viņu bažīgu dara neziņa par to, kā tiek veicināta latviešu valodas attīstība citos segmentos.

 

"Daiļliteratūras darbu tulkošana un latviešu darbu izdošana ārzemēs nav vienīgā valodas attīstības daļa. Diemžēl pašreiz plānošanas dokumentos neatspoguļojas atbalsts latviešu valodai kā latviešu etnosa dzimtajai valodai un kā Latvijas identitātes pamatam. Ir nepietiekams atbalsts Eiropas Savienības dokumentu tulkošanai, no kā rodas lielākā daļa jaunvārdu, un terminoloģijas nozare ir atstāta pašplūsmā, tāpat Latvijā ir maz iespēju tulkot ārzemju populārzinātnisko literatūru," pauda Druviete.

 

Viņa aicina domāt, kā stiprināt latviešu valodu kā sabiedrības saliedētības un integrācijas pamatu vienotā kultūrtelpā. "Ja mēs neattīstīsim latviešu valodu tieši latviešiem, kas tad būs tas, ko mēs vēlēsimies, lai apgūst visi Latvijas iedzīvotāji," vērsa uzmanību komisijas priekšsēdētāja.

 

Literatūras un grāmatniecības nozares stratēģijas izstrādes darba grupas sastāvā darbojās SIA "Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja" valdes priekšsēdētāja Andra Konste, biedrības "Latvijas Literatūras centrs" vadītājs Jānis Oga, biedrība "Latvijas grāmatizdevēju asociācija" valdes priekšsēdētāja Renāte Punka, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra direktore un Latvijas Bibliotekāru biedrības vadītāja Silvija Tretjakova, Valsts kultūrkapitālfonda Literatūras nozares ekspertu komisijas pārstāve, pētniece un pedagogs Maija Burima, rakstniece Nora Ikstena, dzejnieks Jānis Vādons, literatūrzinātniece un pedagogs Lita Silova, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāvis Artis Ērglis un Kultūras ministrijas Nozaru politikas nodaļas pārstāve Līga Buševica.

Ziņu sagatavoja:
Aila Ādamsone
© LETA

Tagi: literatūra, Grāmatniecība, Māris Putniņš