Rīga, LETA. Literatūras un grāmatniecības nozares stratēģija paredz vērtīgu izdevumu pieejamības nodrošināšanu pašvaldību un arī citās publiskajās bibliotēkās, jo tas veicinās kultūras pieejamību sabiedrībai, šodien Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā pauda Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters.

Viens no galvenajiem stratēģijas uzdevumiem mērķu sasniegšanai ir veicināt motivāciju lasīt un uzlabot bērnu lasītprasmi un izglītības līmeni, attīstīt iztēli un radošumu, radot priekšnoteikumus konkurētspējīgas Latvijas personības izveidei.

"Ja mums izdotos panākt situāciju, ka cilvēki lasa tikpat daudz kā pirms desmit gadiem, tad būtu arī daudz vieglāk atrisināt citus jautājumus," norādīja Lielpēters.

 

Sagatavotā stratēģija paredz specifisku atbalstu programmu Latvijas oriģinālliteratūras tapšanai un popularizēšanai. Tāpat jāstiprina platforma radošā procesa, jaundarbu un kritikas pastāvīgai mijiedarbei, lai nodrošinātu pilnvērtīgu literatūras attīstības procesu, jāmeklē iespēja Latvijas literatūrai iziet starptautiskā arēnā un gūt atpazīstamību un starptautisku atzinību, ceļot nozares prestižu.

 

Lai pašvaldību publiskās bibliotēkas nodrošinātu ar kultūrnozīmīgām grāmatām, nepieciešamais finansējums 2012.gadā ir 150 000 latu. Tas dotu grāmatu skaita un pieprasījuma pieaugumu bibliotēkās.

 

Savukārt bērnu lasīšanas veicināšanas programmas īstenošanai pašvaldību publiskajās un skolu bibliotēkās nepieciešamais finansējums 2012.gadā ir 80 000 latu, lai nodrošinātu programmas darbību 400 pašvaldību bibliotēkās un 200 skolu bibliotēkās, savukārt valsts atbalstam oriģinālliteratūras un pētniecības procesiem, izdošanai, tulkošanai ārvalstu valodās un dalībai ārvalstu tirgos, autoru vizītēm bibliotēkās un skolās, literārajai periodikai nepietiekamais finansējums šajā gadā ir 170 000 latu. Sniedzot atbalstu šiem mērķim, tiktu panākts oriģinālliteratūras darbu skaita un izdoto tulkoto darbu skaita pieaugums, būtu vērojams lokālu un starptautisku atzinību pieaugums un Latvijas oriģinālliteratūras skaita palielināšanās bibliotēku iepirkumā.

 

Iecerēts veikt arī izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, paredzot, ka publisko patapinājuma apmērs tiek aprēķināts 10% apmērā no obligāto eksemplāru un valsts un pašvaldības atvēlētā finansējuma grāmatu iepirkumam.

 

Kā norādīja Lielpēters, darba grupa ir sagatavojusi pamatīgu un izvērstu stratēģijas projektu, kas ir saistīts ar jau plašāku kultūrpolitikas stratēģijas dokumentu "Radošā Latvija", kas patlaban ir izstrādes stadijā. Literatūras nozare ir pirmā, kas izstrādājusi savu stratēģiju, un tā varētu kļūt par vienu no galvenajiem elementiem literatūras nozares politikas plānošanā.

 

Literatūras un grāmatniecības nozares stratēģija sākas ar apskatu, kādēļ nozarē nepieciešama valsts piesaiste. "Valsts rīcība ir nepieciešama, jo mums ir valsts, kurā ir neliels latviešu valodā runājošo cilvēku skaits. Bez valsts atbalsta nozarē nav iespējams uzturēt nekomerciālās mākslas nozares, tostarp literatūras nozari, kurā ir nepietiekams lasītāju skaits. Tai pat laikā ir problēma, ka mainās cilvēku ieradumi, proti, lasīšana vairs nav tik populāra, kā tas bija pirms 20 un 30 gadiem," pauda ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

 

Ja valsts nesniegs atbalstu, tad pastāv risks, ka veidosies arvien nošķirtāka kultūrtelpa, kas jau tagad ir sadalīta divās daļās - vienas pamatā ir latviešu valoda, bet otra ir tā, kuras pamatā ir krievu un citas valodas.

 

Viens no svarīgākajiem šīs stratēģijas mērķiem ir saistīts ar valdības deklarāciju, kurā ir visai ambiciozs uzdevums - panākt kultūras patēriņa kāpumu līdz 8% no kopējā patēriņa. "Ja izdosies šo uzdevumu izpildīt, tad tas būtu labs rādītājs, kas ļautu lielā mērā nostabilizēt kultūras finansējumu. Patēriņš visās nozarēs ir būtisks, lai nozare varētu pilnvērtīgi funkcionēt," minēja Lielpēters.

 

Viens no stratēģijas mērķiem ir sadarbībā ar citām ministrijām, īpaši Izglītības un zinātnes ministriju, samazināt lasīt nepratēju skaitu jaunatnes grupā.

Kā uzsvēra kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK), stratēģijas rakstīšana nav noslēgusies, jo ikreiz, kad nozares speciālisti nāks klajā ar jaunām un labām idejām, tās tiks iekļautas stratēģijā.

 

Patlaban literatūras un grāmatniecības nozares stratēģija ir noteikusi prioritāros virzienus, pie kuru īstenošanas ir jāstrādā. "Pats galvenais, ka esam vienojušies par summām, kādas ir nepieciešamas šogad, un par to jau ir sāktas sarunas valdībā. Mums skaidrs redzējums ir ne tikai par nākamo, bet arī par aiznākamajiem gadiem, kur redzams, kā finansējumam pa gadiem ir jāpieaug, lai apmierinātu šī brīža visas rakstniecības nozares problemātiku," pauda ministre.

Rakstniecības nozare ir pirmā nozare Valsts kultūrkapitāla fondā no astoņām nozarēm, kas pabeigusi savu stratēģiju.

 

Ministre skaidroja, ka viņai bijis svarīgi, lai sagatavotā stratēģija būtu tuvu izcilībai.

Ziņu sagatavoja:
Aila Ādamsone
© LETA

Tagi: literatūra, Grāmatniecība, Literatūras un grāmatniecības nozares stratēģija