Latviešu valodā ir iztulkots Eiropas izglītības sistēmu un politikas informācijas tīkla Eurydice (Eiridīke) pētijums par lasītprasmi un lasīšanas veicināšanas nozīmi.

Eurydice ziņojumā "Lasītprasmes mācīšana Eiropā: konteksts, rīcībpolitika un prakse" lasītprasme definēta kā "visaptveroša spēja izprast, izmantot un pārdomāt rakstu valodas formas, lai iegūtu personīgo un sociālo piepildījumu". Tā sniedzas tālāk par kognitīvajiem lasīšanas elementiem (t. i., vārdu atkodēšanu un teksta izpratni) un ietver aspektus, kuri ir saistīti ar motivāciju un darbošanos ar rakstu materiāliem. Ziņojums atklāj, ka, lai bērni iegūtu labu lasītprasmi, būtiskākie ir trīs svarīgi faktori, kas, turklāt, ir savstarpēji saistīti:
• lasītprasmes mācīšanas pieejas (t. sk. pasākumi lasīšanas grūtību risināšanai);
• skolotāju zināšanas un prasmes lasītprasmes mācīšanā;
• lasīšanas veicināšana ārpus mācību stundām.


Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment, PISA) lasītprasmes apsekojuma jaunākie rezultāti rāda, ka Eiropas valstīs vidēji vismaz vienam no pieciem piecpadsmitgadniekiem lasītprasme ir ļoti vāja. Eiropas sabiedrībai tā ir potenciāla katastrofa, jo bērniem, kas, pametuši skolu, nespēj pienācīgi izprast pat vienkāršu rakstītu tekstu, ne vien draud bezdarbs, bet arī netiek dota iespēja mācīties tālāk. Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas rezultāti arī rāda, ka Latvijas skolēnu lasītprasmes līmenis ir statistiski nozīmīgi zem vidējā programmas dalībvalstu līmeņa.


Ziņojums atklāj, ka, lai kļūtu par efektīvu lasītāju, ir izšķirīgi svarīgi iesaistīties lasīšanas aktivitātēs ārpus formālās skolas izglītības vides, tāpēc Eiropas valstu lielākajā daļā ir izveidotas valsts iestādes, kas koordinē un finansē pasākumus, kuri veicina lasītprasmi sabiedrībā. Ir pieņemtas arī īpašas lasītprasmes veicināšanas stratēģijas. Vairumā valstu tiek īstenotas plašas valsts finansētas lasītprasmes veicināšanas programmas, kuras bieži vien notiek lasīšanas pasākumu formā un kuru mērķauditorija ir visi iedzīvotāji vai it īpaši bērni un jaunieši.


Arvien vairāk pierādījumu liecina par to, ka svarīgs faktors, kas nosaka bērnu lasītprasmes sasniegumus, ir lasīšana brīvajā laikā un lasīšana savam priekam. Konsekventi ir apstiprinājies fakts, ka tie bērni, kuri lasa vairāk, ir arī labāki lasītāji. Jo vairāk tiek lasīts, jo labāka kļūst lasītprasme, kas savukārt mudina lasīt vēl vairāk. Pētījumi liecina, ka lasīšana savam priekam pozitīvi ietekmē tek¬sta izpratni un gramatikas pārzināšanu, vārdu krājuma apjomu, lielāku pašapziņu kā lasītājam un lasītprieku turpmākajā dzīvē. Mēģinot atbildēt uz jautājumu, kāpēc daži cilvēki brīvajā laikā lasa vairāk nekā citi, pētnieki un praktiķi ir norādījuši uz lasīšanas motivācijas nozīmi.


Lasīšanas veicināšanas programma skolās ir nepieciešams un efektīvs lasītprasmes apguves līdzeklis, kas daudzveidīgotu lasīšanas apguvi, izkoptu skolēnos lasīšanas paradumu un, galvenais, skolēniem pilnveidotu gandrīz visus mācību saturā noteiktos mācīšanās rezultātus (learning outcomes).

 

Pilns ziņojuma teksts