2012. gada 2. aprīlī par atkāpšanos paziņoja Ungārijas prezidents Pāls Šmits (Pál Schmitt), jo to dedzīgi pieprasīja viņu atbalstošās valdošās partijas opozīcija.

Izrādījās, ka savulaik pasaules slavu guvušais paukotājs, veiksmīgais sporta funkcionārs un augstskolas mācībspēks lielāko daļu no sava 1992. gadā aizstāvētā promocijas darba "Mūsdienu olimpisko spēļu programmu analīze" (Analysis of the programs of the modern Olympic Games) norakstījis no bulgāru zinātnieka Nikolaja Georgijeva (Nikolay Georgiew) pētījuma. Šis pētījums tika pabeigts 1987. gadā Olimpisko spēļu studiju centrā (The Olympic Studies Centre, Lozanna, Šveice) un bija uzrakstīts franču valodā. Vēlāk tas tika papildināts, tulkots un izdots grāmatā "Analysis of the Olympic programme, 1896-1996" (1996). P. Šmits gan taisnojās, ka tas tiklab esot arī viņa pētījums, jo veikts ciešā sadarbībā ar bulgāru zinātnieku. Kaut gan 90. gadu sākumā abi patiešām darbojās starptautiskajā Olimpiskajā komitejā, P. Šmits tolaik doktora grādu jau bija ieguvis. Turklāt N.Georgijeva meita presei apgalvoja, ka par tēva pētniecisko sadarbību ar P. Šmitu nekad neesot dzirdējusi. P. Šmita promocijas darbā teju pārkopētas arī 17 lappuses no normu vācu sociologa Klausa Heinemana pētījuma bez atsauces uz autoru. Ņemot vērā klajo zinātnes kvalitātes standartu pārkāpumu, 2012. gada 29. martā Zemelveisa universitātes (Semmelweis-Universität, SOTE) senāts P. Šmitam anulēja doktora grādu.


Atklātā plaģiātisma dēļ no amata atkāpies arī SOTE rektors, medicīnas doktors Tivadars Tulasajs (Tivadar Tulassay), jo augstskolas senāta lēmums par doktora grāda atsavināšanu raisīja nesaprašanos starp rektoru un universitātes pārraudzības institūciju — Nacionālo resursu ministriju. T. Tulasajs uzsver, ka akadēmiskā grāda anulēšana bija nepieciešama, jo plaši izziņotais plaģiātisma gadījums pamatīgi iedragājis universitātes prestižu ne tikai Ungārijā, bet arī ārpus tās un tādēļ nākotnē var sarukt studētgribētāju skaits augstskolā.


Pērn, 2011. gada martā plaģiātisma dēļ no amata atkāpās gados jaunais Vācijas aizsardzības ministrs, brīvkungs Karls Teodors Gūtenbergs (Karl-Theodor zu Guttenberg). Viņš bija spiests atzīt, ka savā promocijas darbā, kas tika sekmīgi aizstāvēts Baireitas Universitātē 2007. gadā, bez atsaucēm izmantoti vairāku autoru darbi — kopumā tika konstatēti 23 autotiesību pārkāpumi. Pastāvēja aizdomas, ka augstdzimusī amatpersona nav pat papūlējusies sastādīt promocijas darbu saviem spēkiem, to veicis kāds cits K.Gūtenberga uzdevumā. Vēlāk K. Gūtenbergs visiem autoriem, uz kuru oriģināldarbiem nebija norāžu, aizsūtījis atvainošanās vēstules. Pērnā gada nogalē Potsdamas Universitātē tika vētīts Lejassaksijas Izglītības ministra Bernda Althusmana promocijas darbs, jo bija aizdomas, ka arī tas sastādīts no citu autoru darbiem. Tomēr augstskolas Izmeklēšanas komisija noskaidroja, ka disertācija ir gan ir ļoti zemas kvalitātes, ar nekorekti noformētām atsaucēm, taču nav plaģiāts. Līdztekus B. Althusmana sacerējumam apšaubīta arī vairāku citu Vācijas un Austrijas politiķu promocijas darbu oriģinalitāte.

 

Vācijas un citvalstu prominentāko plaģiatoru vai plaģiātismā apsūdzēto galerija līdz ar komentāriem

 

Lai reducētu plaģiēšanas praksi Vācijā, pirms gada Wiki paspārnē izveidota tīmekļa vietne "VroniPlag" (http://de.vroniplag.wikia.com/wiki/Home), kur iespējams publiskot oriģināldarba un plaģiāta salīdzinājumus lappusi pa lappusei, nosakot arī plaģiātisma pakāpi. Vietnē pagaidām iekļauti 22 darba vērtējumi. Diemžēl ne ar kādiem normatīviem  nav iespējams novērst itin leģitīmo tradīciju, ka augstu stāvošas zinātnisko iestāžu amatpersonas piesavinās tām padoto zinātnieku pētījumu autorību. Tikpat kā nav iespējams apkarot "ēnu rakstītāju" nodarbināšanu, kad par atbilstošu atlīdzību tiek rakstīti referāti un/vai noslēgumdarbi citu personu vietā, labprātīgi atsakoties no autorības.


Plašāk lasiet žurnāla “Bibliotēku Pasaule” 57. numurā.

Ziņu sagatavoja:
Jana Dreimane
Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tagi: Izglītība, Plaģiātisms, Pāls Šmits