No 2012. gada 18. līdz 20. aprīlim Kazaņā notiks 1. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference "Kultūras mantojums XXI gadsimtā: saglabāšana, izmantošana, popularizēšana".

To organizē Tatarstānas Republikas valdība, Tatarstānas Republikas Kultūras ministrija, Tatarstānas Republikas Zinātņu akadēmija, Kazaņas mērija, Kazaņas Valsts Arhitektūras un celtniecības universitāte un sabiedriskā jaunatnes kustība par Kazaņas saglabāšanu "Sarkanais vairogs" ("Krasnij Ščit").


Kazaņas arhitektūras savdabība veidojās daudzu tautu kultūras iespaidā, tām mierīgi sadzīvojot piecu gadsimtu garumā. Pēdējos 20 gados pilsētas izaugsmes un attīstības straujie procesi radījuši kardinālu pilsētas telpas transformāciju. Pārmaiņu norises ierobežotais laiks, ietekmīgas normatīvās bāzes trūkums, investoru finansiālais spiediens novedis pie pieminekļu masveida bojāejas.


Sabiedrisko organizāciju aktīvā darbība likusi Republikas vadībai pievērst uzmanību vēsturisko objektu saglabāšanas problēmai: 2012. gads Tatarstānas Republikā pasludināts par kultūrvēsturiskā mantojuma gadu. Atklātais dialogs starp Republikas valdību un sabiedriskajām organizācijām veicina jauno ieteikumu efektīvu uztveri, ņemot vērā kultūras mantojuma saglabāšanā realizēto veiksmīgo projektu pieredzi.


Konferences mērķi:

  • apjaust kultūras mantojuma nozīmi XXI gadsimtā;
  • noteikt kultūras mantojuma lomu reģiona garīgā un materiālā potenciāla attīstībā;
  • izstrādāt sociāli orientētus, investīcijām pievilcīgus projektus vēsturiskā kvartāla attīstīšanai;
  • meklēt efektīvas tiesiskā regulējuma metodes kultūras mantojuma objektu komercizmantošanas jomā;
  • izstrādāt kultūras mantojuma popularizēšanas paņēmienus;
  • izveidot darba grupas konferences gaitā radušos ideju un projektu attīstīšanai un realizācijai.


Konferences plenārsēdē plānoti ziņojumi, ko sniegs cienījami Krievijas Federācijas un ārvalstu viesi - vadošie zinātnieki, ar kultūras mantojuma objektu saglabāšanu saistīto sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Tatarstānas Republikas valsts darbinieki.


Uz Kazaņu dosies Baltijas Arhitektūras centra organizēta Latvijas delegācija, lai iepazīstinātu ar Latvijas pieredzi koka arhitektūras mantojuma saglabāšanā un atjaunošanā.


Delegācijā iekļauti:

  • daudzu koka un industriālā mantojuma objektu rekosntrukcijas projektu veiksmīgs attīstītājs, bijušais premjerministsrs Māris Gailis;
  • koka un industriālā mantojuma rekonstrukcijas izcilā meistare arhitekte Zaiga Gaile;
  • slavenais arhitektūras teorētiķis, mākslas zinātņu doktors Aleksandrs Rappaports;
  • Kuldīgas novada galvenā arhitekte Jana Jākobsone;
  • Baltijas Arhitektūras centra prezidente Aivija Bārda.


Plašas sabiedrības, atbildīgo personu un investoru attieksmi pret koka arhitektūru mainīt ir izdevies arhitektei Zaigai Gailei, kura ir pirmatklājēja un popularizētāja Rīgas koka mantojumam, kas atzīts par tik izcilu vērtību, lai Latvijas galvaspilsētas vēsturisko centru iekļautu JUNESKO Pasaules mantojuma sarakstā. Viņa pārliecināta, ka koka arhitektūra lielpilsētā XXI gadsimta sākumā nav nožēlojams anahronimss, bet gan resurss stilīgam un veselīgam dzīvesveidam ar nosacījumu, ka mantojuma semantisko vērtību saglabāšanai pieplusojas mūsdienu dizaina un komforta visaugstāko prasību apmierināšana.


Attīstītājs Māris Gailis ir uzkrājis unikālu pieredzi, kā atdzīvināt nolaistu koka apbūves rajonu Ķīpsalā, pārvēršot to par vienu no prestižākajiem Rīgas rajoniem. Latvijas galvaspilsētā izstrādāti trīs organizatoriski finansiālie modeļi, kā saglabāt un rekonstruēt koka apbūvi, kā arī radīti scenāriji, lai Rīgas priekšpilsētas pārvērstu par pilsētparkiem. Eksistē veiksmīgi piemēri, kā mūsdienu koka celtniecība iekļaujas sarežģītajā vēsturiskās arhitektūras kontekstā.


Starptautiskajā izstādē "ARH Moskva" 2011. gadā sensacionālus panākumus guva ekspozīcija "Rīgas koka arhitektūra: sasniegtais un perspektīvas" un Zaigas Gailes meistarklase, kurā piedalījās arī Māris Gailis. Pirms izstādes Maskavā šo ekspozīciju ar nemainīgām sekmēm demonstrēja Lisabonā un Viļņā, bet pēc tam - Edinburgā un citās Skotijas pilsētās.


Kuldīgas novada galvenā arhitekte Jana Jākobsone nodarbojas ar praktiskām pilsētbūvniecības problēmām Kuldīgā un tās vēsturiskajā centrā, kurā saglabājusies oriģināla 17.-19. gadsimta koka apbūve, kas pretendē uz iekļaušanu JUNESKO Pasaules mantojuma sarakstā. Īpašs uzdevums ir zaudētās apbūves atjaunošana vēsturiskajā centrā un normatīvo dokumentu un lēmumu par konkrētiem objektiem pieņemšanas metodoloģijas izstrāde.


Slavenais arhitektūras teorētiķis, mākslas zinātņu doktors Aleksandrs Rappaports kopš 2004. gada pastāvīgi dzīvo Latvijā. Viņa pētniecisko interešu lokā ir jautājums par koka arhitektūras nozīmīguma apzināšanu. Kuldīgas Rātsnama Lielajā zālē 2010. gada oktobrī starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē "Koks arhitektūrā. Mantojums un mūsdienas" viņš uzstājās ar referātu "Koks kā substance arhitektūrā".


Baltijas Arhitektūras centrs (BAC) ar koka arhitektūras problemātiku nodarbojas kopš 2010.gada. Centrs 2011. gada maijā nodrošināja izstādes "Rīgas koka arhitektūra: sasniegtais un perspektīvas" eksponēšanu un organizēja Zaigas Gailes meistarklasi starptautiskajā izstādē "ARH Moskva". Koka arhitektūras jautājumi tika apspriesti starptautiskajā festivālā "Baltic Breeze" Salacgrīvā 2011. gada augustā.


BAC 2011. gada oktobrī Kuldīgā noorganizēja 1. Starptautiskās koka arhitektūras dienas. Tajās piedalījās vadošie eksperti no Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas, Latvijas arhitekti un attīstītāji, kā arī Kuldīgas iedzīvotāji. Konference pieņēma rezolūciju, kurā izklāstīti galvenie virzieni darbam ar mantojuma objektiem, izmantojot mūsdienu koka arhitektūru Kuldīgas vēsturiskajā centrā. Jau 2. Starptautiskās koka arhitektūras dienas Kuldīgā plānotas 2012. gada oktobrī. To programmā paredzēts jauno arhitektu plenērs par zaudēto koka objektu rekonstrukciju, kā arī par mūsdienu arhitektūras formu un metožu izmantošanu vēsturiskā centra ansamblī. Norisināsies arī starptautiska konference "Koka arhitektūras pieminekļi JUNESKO Pasaules mantojuma sarakstā" un citi pasākumi.

Ziņu sagatavoja:
Mārcis Bogdanovs
"Baltic Architecture Center"
www.archbaltic.lv
www.balticbreeze.lv

Tagi: Konferences, Kultūras mantojums, Koka arhitektūra