Starptautiskā bērnu grāmatu diena – 2. aprīlis (H.K.Andersena dzimšanas diena), daudzās pasaules valstīs pēc Starptautiskās bērnu un jaunatnes literatūras padomes (SBJLP) aicinājuma tiek svinēta kopš 1967. gada.

Tās izveidošanas iniciatore Jella Lepmane uzsvēra mērķi pievērst uzmanību bērnu grāmatām kā starptautiskās saprašanās sūtņiem un veicinātājiem pasaulē (dažādi sarīkojumi – izstādes, konferences, radošās darbnīcas, grāmatu svētki utml.). Katru gadu kāda no SBJLP dalībvalstīm izvēlas tēmu un uzaicina kādu savas valsts pazīstamu autoru uzrakstīt vēstījumu pasaules bērniem, savukārt mākslinieks zīmē atbilstošu plakātu. Šie materiāli noder publikācijām presē, kā arī tiek pielietoti dažādos pasākumos bibliotēkās grāmatu popularitātes un lasīšanas veicināšanai (www.ibby.org).

 

2012. gadā pasaulē izskan Meksikas piedāvātais vēstījums visiem bērniem "Reiz sensenos laikos bija pasaka, kuru stāstīja visā pasaulē".

 

Latvijas bērnu bibliotekāri arī šogad aicināti aktīvi piedalīties šajā starptautiskajā pasākumā. Vizualizācijai, iedvesmai un lasītāju ieinteresēšanai, kā arī informēšanai pieejama plakāta izdrukas versija.

 

Starptautiskajā bērnu grāmatu dienā, 2. aprīlī, LNB Bērnu literatūras centrs uzsāks akciju "Es gribu lasīt" Bērnu un jauniešu žūrijas atbalstam.

 

Vēstījuma teksts

Tekstu latviski no spāņu valodas ir iztulkojis Edvīns Raups.

 

"Reiz sensenos laikos bija pasaka, kuru stāstīja visā pasaulē"

Fransisko Inohosa.

 

Reiz sensenos laikos bija pasaka, kuru stāstīja visā pasaulē. Šī pasaka, tiesa kas tiesa, nebūt nebija viena, to bija atliku likām, un pamazām tās piepildīja pasauli ar stāstiem par nerātnām meitenītēm un pieglaimīgiem vilkiem, kristāla kurpītēm un mīlas apmātiem prinčiem, neparasti apķērīgiem kaķiem un alvas zaldātiņiem, lādzīgiem milžiem un šokolādes fabrikām. Pasauli sāka apdzīvot vārdi, gudrība, izdoma, neparasti tēli. Un pasaule smējās, brīnījās un dzīvoja līdzi. Pasaule bija ieguvusi jaunu nozīmi. Kopš tā laika brīnumainu stāstu ir saradies krietns pulks, un tie visi vienā laidā atkārto: "Reiz sensenos laikos bija pasaka, kuru stāstīja visā pasaulē."


Lasot vai stāstot, vai stāstu klausoties, mēs nodarbinām iztēli, it kā šādi vingrinājumi būtu nepieciešami, lai iztēlei piešķirtu asumu. Un kādu dienu – protams, mums pašiem to nezinot, kāds no šiem stāstiem atsteigsies mums palīgā un piedāvās radošu risinājumu, kā pārvarēt ceļā radušos šķēršļus. 
Lasot vai stāstot, vai klausoties skaļā balsī runātu stāstu, mēs neviļus atkārtojam arī kādu aizmirstu rituālu, kas cilvēces vēsturē ir veicis ļoti būtisku darbu, proti, radījis kopības sajūtu. Stāsti ir pulcinājuši ap sevi dažādas kultūras, laikmetus un paaudzes, lai pateiktu, ka mēs – japāņi, vācieši un meksikāņi, mēs, kas lasām stāstu internetā, un septiņpadsmitā gadsimta iedzīvotāji, vectēvi, tēvi un dēli – mēs esam viens. Stāsti ikvienu cilvēcisku būtni aplaimo vienādi, par spīti milzīgajām atšķirībām, kas valda mūsu starpā – jo dziļākajā būtībā mēs visi esam stāstu varoņi.


Atšķirībā no dzīviem organismiem, kas piedzimst, vairojas un mirst, auglības dāsnumā pāri malām plūstošie stāsti spēj būt nemirstīgi. Jo sevišķi tie stāsti jeb pasakas, ko ir izauklējusi tautas tradīcija un kas ir ieauguši apstākļos un vidē, kuros tie ir stāstīti vai pierakstīti. Tātad tie ir stāsti, kurus klausoties vai stāstot, mēs kļūstam par to līdzautoriem.


Tāpat sensenos laikos bija valsts, kura pazina tūkstošiem mītu, pasaku un leģendu, kas no mutes mutē ceļoja cauri gadsimtiem un klāstīja savus uzskatus par pasaules radīšanu, pavēstīja savu sakāmo, dāvāja savas kultūras bagātības, raisīja ziņkāri un rotāja ar smaidu cilvēku lūpas. Bet tā bija valsts, kurā pieeja grāmatām bija nodrošināta tikai dažiem tās pavalstniekiem. Un nu tas ir mainījies. Šodien stāstu grāmatas sasniedz arvien tālākus manas valsts, Meksikas, nostūrus. Sastopoties ar saviem lasītājiem, stāsti kārtējo reizi pilda savu uzdevumu un rada kopības un ģimenes sajūtu, dāvā cilvēkiem vēl vienu iespēju būt laimīgiem.

 

FRANSISKO
Fransisko Inohosa piedzima Mehiko 1954. gadā. Studēja spāņu valodu un literatūru Mehiko Valsts autonomajā universitātē. Viņš ir publicējis turpat četrdesmit grāmatas – dzeju, stāstus, ceļojumu piezīmes, žurnālistiku, esejas un bērnu literatūru. Savu karjeru bērnu literatūrā viņš sāka ar vēsturisku romānu Visu dienu kājām, pēc tam pievērsās stāstiem, piemēram, Sliktākā senjora pasaulē, Hanibāls un Melkiadess, Anīsa Amadiss, kuros galvenās noskaņas veido humors un absurds. Šodien Inohosa ir viens no ražīgākajiem un panākumiem bagātākajiem rakstniekiem bērnu auditorijai, kuras gaumi un pasaules uztveri, šķiet, pazīst vien retais. Rakstnieka apbrīnojami izveicīgais stils dāvā iespēju uzrunāt vienlaicīgi visu vecumu lasītājus. Inohosa atzīst, ka bez humora, kas rodams daudzos viņa stāstos, ir vēl kas tāds, no kā viņš nespēj izbēgt un kas nodrošina īpašu sasaisti ar viņa lasītāju. Vairāki viņa darbi ir tulkoti dažādās valodās. Viņš ir saņēmis daudzas prēmijas un atzinības.

 

HUANS
Huans Hedovjuss piedzima Mehiko, viņš ir stāstnieks, ilustrators, nelabojams naktsputns un jūras pūķīšu zvejnieks. Jau agrā jaunībā, ne mirkli nešķirdamies no otām, krāsām vai citiem piederumiem, kas viņam līdzētu notvert uz papīra visus brīnumainos sapņu iemītniekus, viņš uzskatīja, ka tieši grāmatas piedāvā labāko veidu, kā fantāziju padarīt mazliet tuvāku tiem, kam labpatiktos „ieņurkot” bilžu lappusēs. Trukass, Tintodonte (jeb kāda svētdiena bez brokastīm), Lillā spainis un Ribits ir tikai daži nosaukumi grāmatām, kurās piedzimst viņa radītie un sirdij tik tuvie tēli, kas, autora talanta un izdomas apdvesti, iesaistās trakulīgās dēkās. Huanam Hedovjusam ir pāri par sešdesmit publikācijām un vairākas izstādes gan Meksikā, gan ārzemēs, viņam piešķirtas desmit starptautiskas prēmijas, viņš ir veidojis animācijas filmas, mūzikas albumu vāciņus, plakātus, muzeju ekspozīciju iekārtojumus un visdažādākos grafikas darbus.

Ziņu sagatavoja:
Iveta Krūmiņa
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bērnu literatūras centra galvenā bibliotekāre
Tālr.: 67312792

Tagi: Lasīšanas veicināšana, bērnu grāmatas, Starptautiskā bērnu grāmatu diena