Apgāds Zvaigzne ABC tikko izdevis divus romānus par Berlīni – "Berlīne, Aleksandra laukums" un "Atvadas no Berlīnes".

Divas grāmatas, divi rakstnieki – vācietis Alfrēds Dēblīns, divdesmitā gadsimta klasiķis, un anglis Kristofers Išervuds. Abi atzīstas mīlestībā Berlīnei, šai smagnējai, nerimtīgajai, kārtīgajai un vienlaikus (neticami, vai ne?) romantiskajai Vācijas galvaspilsētai. Abus romānus tulkojusi Silvija Brice – kuru lasīt pirmo?

Alfrēda Dēblīna nemirstīgais romāns "Berlīne, Aleksandra laukums" stāsta par pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, par "mazā cilvēka" Franca Bīberkopfa sarežģīto un neprāta pilno ceļu, kas līdzinās amerikāņu kalniņiem. Brīdī, kad sastopam galveno varoni, vīram ir gadījies nokāpt no taisnās taciņas, bet vaina jau ir izpirkta, jo viņš tikko iznācis no cietuma. Francs ir pilns apņēmības turpmāk dzīvot godīgi un nekad, nekad cietumā vairs neatgriezties. Šai apņēmībai pretī stājas pati pilsēta – dzīva, virmojoša, elpojoša un kaislīga, tā rāda Francam daudzās iespējas un priekus, kas godīgam cilvēkam būtu jālaiž garām. Kad šajā cīņā par dvēseli pilsētas pusē iesaistās arī draudzība un mīlestība, šķiet, ka Franca Bīberkopfa nākotne ir izlemta...


A. Dēblīnu mēdz salīdzināt ar Dž. Džoisu, taču viņa rakstības stils, lai gan unikāls un savdabīgs, ir daudz vieglāk uztverams – īsi, kinematogrāfiski teikumi, kas palīdz kāpināt notikumu tempu tik prasmīgi, ka rodas klātbūtnes izjūta. Vienlaikus A. Dēblīnu var salīdzināt arī ar H. Falladu, Ē. M. Remarku un citiem slaveniem vācu rakstniekiem, kas savus darbus veltījuši dzīvei starpkaru perioda Vācijā – tā pati smeldze, tas pats humors un tipāži, tikai aprakstīti vēl spilgtāk un krāšņāk.


Lasot Kristofera Išervuda "Atvadas no Berlīnes", uzreiz prātā nāk brīnišķīgā Boba Foses filma "Kabarē" ar Laizu Minelli un Maiklu Jorku galvenajās lomās – tā savulaik tapa, iedvesmojoties no K. Išervuda grāmatas. Burvīgajos, asprātīgajos dialogos pie ikkatras Sallijas Boulzas replikas iedomājieties jauniņo Laizu Minelli – šī ir un paliek viņas pati labākā kinoloma. Un lasot grāmatas šarmu vēl papildina viņas tēls – tieši tāda, kā aprakstījis K. Išervuds: mazliet nevērīga, romantiska aprēķinātāja ar drusciņu talanta, zaļiem nagiem, mūžīgo cigareti un sapņiem... nedaudz naiva, nedaudz nekrietna, nu gandrīz vai vēl viena Hollija Golaitlija, tikai Berlīnē. Īsu brīdi pirms kara, nestabilā laikā, nestabila personība, kas valdzina tieši tāpēc, ka ir tik efemera. Kā zeltspārnu viendienīte. Un pārējie – jauni vīrieši un sievietes, kas laiž katrs savu dzīvi caur pirkstiem kā smalkas smiltis, bezspēcīgi noraugoties to aizplūšanā, saņemoties tikai uz mirkli, kad kārtējā mazā cerība uzspīdina gaismu kā skatuves prožektors. Paies gauži īss laiks, un vieni no viņiem kļūs par upuriem, citi – par bendēm, nāks jaunais režīms, kas pārvērtīs pat sapņus. Taču šodiena ir skaista, plūst šampanietis un skan jautra mūzika, un patiesība, kam tic viņi visi, ir viena: "Money makes the world go round".

Ziņu sagatavoja:
Apgāda Zvaigzne ABC
Reklāmas un mārketinga daļa

Tagi: Zvaigzne ABC, Jaunākie izdevumi, Alfrēds Dēblīns, Kristofers Išervuds