Lai izprastu mūsu valodas tagadni, jāzina gan valodas, gan tās pētīšanas un attīstīšanas vēsture. Tāpēc latviešu valodnieki pievēršas arī mūsu lingvistiskā mantojuma apkopošanai, dodot iespēju mūsdienu lasītājam iepazīt ilgo latviešu valodas ceļu līdz bagātai un izkoptai valsts valodai.

Latviešu valodnieks Kārlis Mīlenbahs (1853-1916) nākamajām paaudzēm atstājis gan pasaulslaveno "Latviešu valodas vārdnīcu", gan vairāk nekā simt rakstu, kas zinātniekiem sniedz daudz nezināmu vai piemirstu faktu un secinājumu, kultūrvēstures pētniekiem atklāj savdabīgas latviešu sabiedriskās dzīves šķautnes un ikvienā stiprina pārliecību par latviešu valodas spēku un bagātību. Tagad lasītājiem ir pieejams arī Kārļa Mīlenbaha zinātniskais mantojums. Klajā nākusi K. Mīlenbaha Darbu izlase, kurā apkopotas dažādos periodiskos izdevumos un krājumos atrodamās K. Mīlenbaha publikācijas par valodas, folkloras un literatūras jautājumiem. Izlases 1.sējums tika publicēts 2009. gadā. 2011. gada nogalē klajā nācis valodnieka rakstu 2. sējums, kurā iekļauti nozīmīgākie populārzinātniskie raksti latviešu valodā, kas publicēti no 1901. gada līdz 1916. gadam, kā arī vairāki zinātniski raksti, kas publicēti vācu un krievu valodniecības žurnālos un augstu novērtēti tālaika zinātnieku aprindās.


Godinot izcilā valodnieka piemiņu un devumu, 18. janvārī, Kārļa Mīlenbaha dzimšanas dienā, Rīgas Jūgendstila muzejā notika Kārļa Mīlenbaha atceres un viņa darbu izlases 2.sējuma atvēršanas svētki. Darbu izlasi izdevis Latviešu valodas institūts.


Sarunu par sabiedrību, kultūru un valodu vadīja K. Mīlenbaha darbu izlases sastādītāja Ina Druviete, kas pateicās visiem šī darba atbalstītājiem un padomdevējiem: pirmkārt, abu krājumu zinātniskajai redaktorei Sarmītei Lagzdiņai, LU Latviešu valodas institūta direktorei Ilgai Jansonei, Valsts valodas centra direktoram zinātnes vēsturniekam Mārim Baltiņam un literatūrzinātniecei Janīnai Kursītei. K.Mīlenbaha laika noskaņās palīdzēja iejusties Rīgas Jūgendstila muzeja direktores vietniece Zaiga Bogdanova un atsaucīgās muzeja darbinieces.


"Valoda nekad nedrīkst uz vietas stāvēt. Valodai vienmēr jāattīstās no iekšienes pa savai dabai un pa kultūras attīstības gaitai, tā ka viņā ikreizējie kultūras slāņi varētu viegli ietilpt un viņa noderētu par ikreizējās kultūras neapsūbējušu spoguli", savulaik teicis Kārlis Mīlenbahs. Tikai kopta un attīstīta valoda var būt konkurētspējīga mūsdienu pasaulē, tikai tautai, kas spējīga aizstāvēt savu valodu, ir nākotne. K. Mīlenbaha vārdi: "Tautas dzīvības serde un kodols ir valoda" būs aktuāli visos laikos.

Ziņu sagatavoja:
Velga Līcīte
Latviešu valodas aģentūras projektu vadītāja
Tālr.: 67201684
www.valoda.lv

Tagi: Latviešu valoda, valodniecība, Valodniecības vēsture, Kārlis Mīlenbahs