Salaspilī, tipveida daudzstāvu namu ielokā jaunu mājvietu ieguvusi Salaspils novada bibliotēka. Kopš šī gada septembra tā uzņem lasītājus nelielā, taču modernā divstāvu ēkā, kas, ieturēta siltos, priecīgos toņos, ienes krāsainus un omulīgus akcentus vienmuļīgajā un urbanizētajā padomjlaika arhitektūras kopainā.

Ēka gan nav pilnīgi jauna, kā bibliotēkas personāls sākumā bija cerējis, taču renovēta un krietni paplašināta. Līdz šim Salaspils novada bibliotēka atradās Salaspils centrā, vienā ēkā ar novada domi, kur ik dienas gan bibliotekāriem, gan lasītājiem nācās pieciest šaurības radītās neērtības — 300 m2 lielā platībā bija jānodrošina lasītājiem ērta piekļuve arvien pieaugošajam bibliotēkas krājumam, iespēja meklēt informāciju globālajā tīmeklī vai izmantot resursus uz vietas bibliotēkā, jārūpējas par pienācīgu vidi bibliotēkas iekšējiem procesiem un citu Pierīgas bibliotēku darbinieku izglītošanai, kas arī ietilpst Salaspils novada bibliotēkas kā reģiona galvenās bibliotēkas daudzveidīgo pienākumu lokā. Šaurības dēļ bērnu un jauniešu apkalpošana tika organizēta citviet — filiālbibliotēkā "Avotiņš", kas atradās kultūras namā "Enerģētiķis". Vajadzība pēc plašākām telpām bija tik spiedīga, ka risinājums bija jārod pat ieilgušās ekonomiskās krīzes laikā.


Sākotnēji bibliotēkas vadība uzstāja, ka būtu ceļama pilnīgi jauna ēka. Tā kā augošajai Pierīgas pilsētai ir arī citas steidzamas vajadzības, bibliotēkai nācās piekrist pieticīgākam risinājumam — tai tiks pielāgota jau pirms vairākiem desmitiem gadu uzcelta namu pārvaldes ēka, kas ilgāku laiku bija tikai daļēji izmantota un tādēļ nerentabla. Dome bija mēģinājusi namu pārdot, diemžēl tas nebija izdevies. 2010. gadā uzsākta ēkas renovācija. Iesākumā tai tika atvēlēti Ls 450 000, kā arī vēl 85 000 latu bibliotēkas mēbelēm un labiekārtošanai, taču ar to nepietika. Salaspils novada domes izpilddirektors Andrejs Jaunkalns norādīja, ka kopumā nama renovācijai, paplašināšanai, kā arī bibliotēkas iekārtošanai izmantoti Ls 700 000, no tiem celtniecībai iztērēti 584 000 latu. Namam piebūvēti ap 400 m2, un tagad bibliotēkas rīcībā ir 1300 m2, tātad trīs reizes vairāk, nekā iepriekš. Beidzot kļuva iespējams izvietot visus lasītājiem paredzētos datorus, kas iegūti projekta "Trešais tēva dēls" ietvaros, piebilda A. Jaunkalns.


2011. gada 2. septembrī ar Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšanu mastā pie bibliotēkas galvenās ieejas, valsts himnas dziedājumu, tradicionālo lentas pārgriešanu, apsveikuma runām, ziedu un dāvanu pasniegšanu gan ēkas celtniecības finansētājiem, arhitektam, aprīkotājiem un citiem atbalstītājiem, gan nama jaunajiem iemītniekiem Salaspils novada bibliotēka tika atvērta lasītājiem. Pirmie skaistajā ēkā tika bērni, jo no viņiem atkarīga bibliotēkas pastāvēšana nākotnē. Tūlīt ar izklaidējoši izglītojošu programmu viņus ēkā sagaidīja Pele, bet pārējiem viesiem bibliotēkas direktore Daiga Orbidāne izrādīja jaunās telpas. Svarīgi, ka ēkā var ērti nokļūt cilvēki ar īpašām vajadzībām, jo namā iebūvēts lifts. Puspagrabā, mobilajos plauktos izvietots Pierīgas reģiona bibliotēku repozitārijs, bet daļa platības (ap 200 m2) atvēlēta pašvaldības komunālajam dienestam. Pirmajā stāvā iemitināta kādreizējā bērnu un jauniešu filiālbibliotēka (tagad ― nodaļa) "Avotiņš", kas pārsteidza ar košajām krāsām un neordināras formas mēbelēm. Jaunāko lasītāju uzmanību noteikti piesaistīs vilcieniņš ar vagoniņiem — grāmatu kastēm, bet skolas vecuma bērnus — galdi un krāsaini samta dīvāni pusloka formā. Turpat atrodams arī abonements.


Otrais stāvs ar skandināviski atturīgu sienu krāsojumu radīja askētiskāku noskaņojumu. Te atrodas personāla telpas — samērā plaši kabineti. Katrā var ērti strādāt 3–4 darbinieki. Atbilstoši mūsdienu bibliotēkas funkcionalitātei, iekārtota arī semināru telpa, kur zinības varēs apgūt gan bibliotēkas lasītāji, gan Pierīgas reģiona bibliotekāri. Īpašu viesu interesi ieguva personāla atpūtas istaba, kurā ir virtuves stūrītis ar trauku mazgājamo mašīnu un ledusskapi, pusdienu galdiņu un samta dīvānu. Tā kā bibliotēkai ir ilgs darbalaiks, daudz dažādu funkciju, bet neliels personāls, darbinieki var vienkopus sapulcēties tikai reizi dienā. Ir svarīgi, ka tagad viņu rīcībā būs atsevišķa, mājīga istaba, kur apspriest darba procesus, problēmas un atpūsties. Otrajā stāvā izvietota arī Multimediju lasītava, kuru noslēdz atsevišķa klusā zona tiem, kas vēlas lasīt pilnīgā noslēgtībā. Līdzās Multimediju lasītavai — Novadpētniecības sektors, kur atrodamas dažādas tematiskās mapes par Salaspils vēsturi, iedzīvotājiem, reliģiju, kultūru, izglītību, uzņēmumiem, valsts nozīmes institūcijām, sabiedriskajām organizācijām utt.


Bibliotēkas atvēršanas pasākumā Dzejas dienas ieskandināja dzejnieks Knuts Skujenieks, kam šogad aprit 75. gadskārta. K. Skujenieks slavēja bibliotekārus, ka tie vēl padomjlaikā — 1986. gada rudenī — nebaidījās ievadīt viņa benefici, kaut gan viņš kā bijušais politieslodzītais vēl nebija oficiāli reabilitēts. K. Skujenieks atcerējās agrāko gadu Dzejas dienas, kas bija jo kupli apmeklētas gan tādēļ, ka tās bija skolnieku "klaušas", gan tādēļ, ka cilvēki alka pēc "spoža" dzejas vārda, kas allaž bijis informatīvi vispiesātinātākais. K. Skujenieks pauda prieku par viņa "Rakstu" iznākšanu izdevniecībā "Nordik" (8 sējumi, 2002–2008) — kā izteicās pats dzejnieks, tas bija laicīgs "lēciens pēdējā vilcienā". K. Skujenieks lasīja dažādu gadu darbus — nopietnas filozofiskas rindas ("Un aizeju no vasaras pa vienvirziena ielu") mijās ar dzirkstošu humoru ("Kaut nestandarta žoklis,/Bet sirdī pavasars"). Domāju, ka klātesošajiem neaizmirstami bija viņa vārdi pasākuma noslēgumā: "Šī [bibliotēka] ir liecība tam, ka ar latviešiem nav tik slikti, kā varētu domāt. Jo bibliotēka ir viens no nācijas pamatiem."

Ziņu sagatavoja:
Jana Dreimane
Latvijas Nacionālā bibliotēka

Tagi: Bibliotēku ēkas, Bibliotēku telpas, Salaspils novada bibliotēka, Bibliotēku darbs