kim? ir laidis klajā jaunu izdevumu laikmetīgās mākslas kritikai un teorijai veltītu tekstu tulkojumu sērijā - amerikāņu mākslas vēsturnieces un publicistes Klēras Bišopas eseju "Antagonisms un attiecību estētika".

Teksts ir plašu rezonansi guvis komentārs un kritika Nikolā Burjo darbam "Attiecību estētika" (latviešu val. izdevis Laikmetīgās mākslas centrs, 2009. g.). Bišopas eseja pirmo reizi tika publicēta 2004. gadā, amerikāņu laikmetīgās mākslas žurnālā "October".
 
Šis noteikti ir izdevums, kurā tulkotājam un izdevējam, sajūtu līmenī vienojoties, ir bijusi liela brīvības izjūta, plašas iespējas uzdrošināties un eksperimentēt - ar krāsu, teksta redakcijas stingrību un iešanu pretī lasītājam, simultāni paturot prātā tulkotāja radošo risinājumu nepieciešamību. Sekojot tam, dārzeņu karija hibrīdinstalāciju mākslinieku sauksim par Rikritu Tiravanišu (Rirkrit Tiravanija; tiek latviskots arī kā Tiravanija, Tirvanija, Tiravanits, Tiravaniža).

 

Publikācijas redaktore, kuratore un mākslas teorētiķe Egija Inzule izdevuma pēcvārdā raksta: "Ap Nikolā Burjo 90. gados ieviesto terminu "attiecību estētika" (esthétique relationnelle; relational aesthetics) pēdējo desmit gadu laikā ir izvērsies plašs un izsmeļošs strīds. Tas apskata ne tikai ar termina iekļaušanu mākslas vēstures un filosofijas kanonā saistīto problemātikas analīzi; galvenokārt tas pretstata viedokļus par mākslas pozīciju un tās nozīmi aktuālajā sociopolitiskajā telpā. Klēras Bišopas eseja "Antagonisms un attiecību estētika" ir viens no pirmajiem svarīgākajiem mēģinājumiem kritiski analizēt “attiecību estētikas” īpašības, nozīmi un institucionālo fonu. (..) Ar esejas tulkojumu latviešu valodā vēlējāmies sniegt nelielu ieskatu joprojām aktuālajās diskusijās ap šī termina kontekstu un nozīmi, kā arī sensibilizēt tā lietošanu."

 

Esejas tulkotāja un daudzo pesonvārdu latviskotāja (atsevišķos gadījumos šīs ir pirmreizējas tulkojumu versijas), literāte Anda Baklāne piebilst:  "Katrs jauns nozīmīga teorētiska darba tulkojums ir vērtīgs pienesums latviešu valodai un piedāvā jaunu vielu domāšanai. Taču teorētiski teksti kļūst vēl daudz saistošāki, ja tos var lasīt plašākas diskusijas kontekstā – šajā ziņā tie daudz neatšķiras no politiskām debatēm vai stāstiem turpinājumos. Klēras Bišopas raksts turpina latviešu lasītājiem jau pazīstamo Nikolā Burjo "Attiecību estētikas” tematiku, turklāt, pateicoties izsmeļošajiem konkrētu mākslinieku darbu aprakstiem, sniedz veselu laikmetīgās mākslas vēstures mācībstundu."

 

Esejas tulkojumu papildina "Attiecību estētikai" veltītu tekstu hronika, kas iezīmē ap darbu radušos polemiku.

 

Izdevums ir pieejams kim? lasītavā, Nacionālajā bibliotēkā un citviet Rīgas kultūras iestādēs.

 

Tulkojums ir tapis pateicoties Valsts kultūrtkapitāla fonda un Antalis AS atbalstam.

Ziņu sagatavoja:
kim? laikmetīgās mākslas centrs
Spīķeri, Maskavas iela 12/1
www.kim.lv

Tagi: māksla, Klēra Bišopa