Labklājības ministre I.Jurševska un kultūras ministre S.Ēlerte šodien tikšanās laikā pārrunājušas iespēju izveidot īpašu Kultūras pasi, kā arī vienojās par iespējamām aktivitātēm, lai Latvijas publiskās bibliotēkas aktīvāk iesaistītu sociālās iekļaušanas un aktīvās nodarbinātības pasākumos, jo tās veic kopienu sociālo centru funkciju.

Diskutējot par bibliotēku iesaisti, puses bija vienisprātis, ka bibliotēku infrastruktūra varētu paplašināt gan līdzdarbības pasākumu iespējas cilvēkiem, kuri saņem garantētā minimālā ienākuma pabalstu, gan arī bezdarbnieku un citu sociālo grupu apmācībā. Ņemot vērā publisko bibliotēku uzkrāto pieredzi un zināšanas dažādu tālākizglītības kursu organizēšanā, tās aktīvi iesaistīs sociālās iekļaušanas pasākumos.


Līdz šim bibliotēkās iedzīvotāji varējuši saņemt palīdzību e-prasmju apguvē, daudzviet bibliotēkās tiek organizētas dažādas interešu grupas, kur to dalībnieki bez maksas apgūst jaunas iemaņas un prasmes, veicina cilvēku socializēšanos (dažādas rokdarbu nodarbības, veselīga dzīves veida nodrošināšanai, atsevišķās bibliotēkās ir pat vingrošanas pulciņi utml.), tās sniedz īpaši piemērotus pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat bibliotēkas darbojas kā informācijas sniegšanas un konsultatīvā atbalsta centri bezdarbniekiem, darba meklētājiem un cilvēkiem, kas vēlas pārkvalificēties.


"Jau šobrīd vairāk nekā 840 Latvijas publiskās bibliotēkas lietotājiem papildus bezmaksas interneta pieslēgumam piedāvā plašu kursu, konsultāciju un pakalpojumu iespējas iedzīvotājiem. Turpmāk šis piedāvājums jāpaplašina, jo pieejamā infrastruktūra garantē to saņemšanu sociālajām grupām vistuvāk viņu dzīvesvietai," norādīja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Sarunas laikā apsvērta iespēja sociālās iekļaušanas pasākumos piesaistīt arī 146 profesionālās ievirzes skolas kā sociālās terapijas un rehabilitācijas centrus.


Kā norādīja I.Jurševska: "Novērtējot bibliotēku nozīmi kā vienu no galvenajām sabiedrības socializēšanās un izglītošanās vietām reģionos, sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru izvērtēsim nepieciešamību jau tuvākā gada laikā rast iespēju bibliotēkām iesaistīties neformālās izglītības programmu īstenošanā. Tas nodrošinātu iespēju cilvēkiem vistuvāk dzīvesvietai izglītoties, saņemt nepieciešamo informāciju un uzlabot savas iemaņas, lai veiksmīgāk iekļautos sabiedrībā un darba tirgū." Līdz ar to Labklājības ministrija pārskatīs saistīto dokumentāciju par iepirkuma organizēšanu neformālās izglītības īstenošanai.


Savukārt, ņemot vērā, ka 2013. gadu Eiropas Komisija pasludinājusi par aktīvās sabiedrības novecošanās gadu, ministrijas tematiskā gada kontekstā plāno izvērtēt iespēju izveidot tā dēvēto Kultūras pasi, kas to īpašniekiem sniegtu iespēju apmeklēt kultūras pasākumus un iestādes par pazeminātu maksu.


"Kā pozitīvu iniciatīvu vērtēju ideju, ka šāda veida atbalsts Kultūras pases formātā būtu pieejams ne tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet arī citām sociālajām grupām, piemēram, daudzbērnu ģimenēm. Ņemot vērā demogrāfijas jautājumu aktualitāti, atbalsts daudzbērnu ģimenēm ir būtisks arī šādā veidā –veicinot kultūras pasākumu un iestāžu pieejamību," uzsvēra labklājības ministre I.Jurševska. Līdz ar to, lai īstenotu minēto iniciatīvu, ministriju speciālisti kopīgi izskatīs iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu šādai aktivitātei.


Tāpat tikšanās laikā ministres diskutēja par nacionālās Identitātes un sabiedrības integrācijas valsts programmas sasaisti ar sociālās iekļaušanas politiku, kuru īsteno Labklājības ministrija. Pārrunājot minēto politikas dokumentu izstrādi, ministres bija vienisprātis, ka tiem jābūt saskaņotiem un savstarpēji saistītiem.

Ziņu sagatavoja:
Andris Saulītis
Kultūras ministres preses sekretārs
Tālr.: 67330306; 26473310

Liene Užule
Labklājības ministres preses sekretāre
Tālr.: 67021666; 26519920