Izveidojoties novadam, Rūjienas bibliotēkai uzticēta koordinatora loma bibliotēku sadarbībā pašvaldības teritorijā. Pirms apvienošanās katra bibliotēka darbu organizēja autonomi un atsevišķi iepirka grāmatas. No pagājušā gada visām piecām novada bibliotēkām ir kopējs budžets. Tagad novada bibliotekāri kopīgi apmeklē seminārus Valmierā.

Rūjienas bibliotēkā strādā pieci darbinieki, pa vienam bibliotekāram ir katrā pagastā. Rūjienas bibliotēkā ir 21 tūkstotis grāmatu. Ja nepieciešams, notiek arī grāmatu apmaiņa starp novada bibliotēkām. Tāpat iecienīts ir starpbibliotēku abonements, kas ļauj ar elektroniskā kataloga palīdzību atrast un pasūtīt lietotājam grāmatu no citas bibliotēkas Latvijā. Rūjienas bibliotēka abonē arī 28 preses izdevumus — Liesmu, Rūjienas Vēstnesi, Latvijas Avīzi un dažādas tematikas žurnālus. Bibliotēkā reģistrēti 950 lietotāji.


Rūjienas bibliotēka Skolas ielā 6 atrodas no 2000. gada. Tās vadītāja Maija Jostsone atzinīgi vērtē iestādei atvēlētās telpas, to plānojums ļāvis tās veiksmīgi pielāgot ikviena apmeklētāja vajadzībām. Otrajā stāvā izvietota pieaugušo literatūra, savukārt pirmajā stāvā darbojas bērnu nodaļa un atsevišķā telpā — interneta lasītava. Bibliotēkā ir vienpadsmit datori. Rīta cēlienā tos vairāk lieto pieaugušie, bet pēcpusdienā datorlasītavu piepilda bērnu čalas.


"Visus datorus nebija iespējams izvietot nelielajā interneta lasītavas telpā. Turklāt daļa lasītāju vēlas darboties netraucēti, tādēļ arī pieaugušo un bērnu nodaļā ir atsevišķi datori. Daudzi apmeklētāji nāk uz bibliotēku ar saviem klēpjdatoriem un izmanto bezvadu internetu" stāsta bibliotēkas vadītāja.


Silvai Mihņevičai bibliotēka ir svarīga dzīves sastāvdaļa:
"Esmu amatniece un apmeklēju bibliotēku ik dienu, lai gūtu atslodzi no saspringtā darba. Sazinos ar draugiem un bijušajiem klases biedriem, kā arī izmantoju internetu izklaidei. Ja nepieciešams, meklēju darbam noderīgu informāciju, to tepat varu izdrukāt. Esmu arī bibliotēkas pastāvīga lasītāja".


Arī ilggadējais Rūjienas Vēstneša žurnālists Gunārs Ziema ir bibliotēkas regulārs apmeklētājs: "Savulaik bija iespēja nopirkt visas latviešu valodā iznākošās grāmatas, uz bibliotēku nācu meklēt speciālo literatūru. Daiļliteratūru vairāk sāku lasīt, kad aizgāju pensijā. Nāku uz bibliotēku, jo mūsdienās grāmatas ir dārgas un tās nav iespējams iegādāties. Lasu pārsvarā latviešu rakstnieku darbus. Datoru šeit neizmantoju, man tas ir mājās. Moderno tehnoloģiju ienākšana bibliotēkā ir vajadzīga, tā atvieglo bibliotekāru darbu. Visa pamatā ir grāmatas, tomēr arī publiskais internets bibliotēkā ir nepieciešams, ne katrā mājsaimniecībā ir dators".

 
Bibliotēka ir viens no kultūras centriem pilsētā — šeit notiek arī dažādi pasākumi un izstādes. Pieaugušo nodaļā parasti apskatāma kāda mākslas vai amatnieku darbu ekspozīcija. Pašlaik tur izvietota Ainas Božas gleznu izstāde. Bērnu nodaļā pastāvīgā ekspozīcijā ir 1. — 4. klašu skolēnu zīmējumi.


"Pieaugušajiem pilsētā pieejami gana daudzi kultūras pasākumi, tādēļ bibliotēkā vairāk uzmanības veltām bērniem. Pieaugušie reizi gadā tiek aicināti uz tikšanos Dzejas dienās vai bibliotēku nedēļā, savukārt bērniem notiek vismaz divi tradicionālie pasākumi — Spoku ballīte oktobra beigās un sveču liešana februārī. Lai iepazīstinātu ar bibliotēkas darbu un bērni sadraudzētos ar grāmatām jau no mazotnes, tiek rīkotas tikšanās ar bērnudārza audzēkņiem un pirmklasniekiem. Visi bērni, kas kļūst par bibliotēkas lasītājiem līdz skolas vecumam, saņem dāvanā grāmatiņu. Bibliotēkai ir lieliska sadarbība ar bērnudārzu Vārpiņa, Rūjienas vidusskolu, kultūras namu, mākslas skolu un citām iestādēm" piebilst Maija Jostsone.

Ziņu sagatavoja:
Dzintars Moès
Valmieras novada laikraksts "Liesma"

Lursoft laikrakstu bibliotēka

Tagi: Bibliotēkas loma sabiedrībā, Rījienas bibliotēka