Trešdienas rītā 80 gadu vecumā miris viens no izcilākajiem XX gadsimta nogales un XXI gadsimta sākuma lietuviešu dzejniekiem - Justīns Marcinkevičs.

Tautā mīlētais dzejnieks, dramatisko poēmu "Mindaugs", "Katedrāle" un "Mažvīds" un aptuveni tūkstoš dzejoļu autors, Lietuvas atmodas kustības - Sajūža - iniciatīvas grupas loceklis, aizgājis mūžībā tieši Lietuvas Valsts atjaunošanas dienā.

Kā uzskata literatūras pētniece Viktorija Daujotīte, šim apstāklim ir dziļi simboliska nozīme, jo tieši Marcinkevičs daudziem lietuviešiem palīdzējis dziļi apzināties savas vēsturiskās saknes.

"Ar Marcinkeviču atgadījušies daudzi notikumi, kas kādreiz tiks uzlūkoti kā dziļi simboli," viņa sacījusi Lietuvas Radio, atgādinot, ka dzejnieks 16.februāri savulaik nosaucis par "dienu ar atraisītām acīm".

Literatūras kritiķis Valentīns Sventicks par dzejnieku teicis: "Ja sakām "Justīns Marcinkevičs", nav vairs vajadzības saukt ne viņa darbus, ne titulus, ne godalgas. Pats viņa vārds jau krietni sen kļuvis par titulu, kas zināms visiem, bet pieder tikai vienam."

Pēc viņa teiktā, Marcinkevičam piemitusi vēl viena brīnišķīga īpašība - saskaņa starp viņa darbiem un personību, īsta, dziļa cilvēcība. "Vienkāršas lietas viņš varēja izjust līdz pašiem dvēseles dziļumiem un izpaust arī savā ceļā uz vārdu. Tas ir talants, Dieva dāvana, kas dzīvos tālāk," piebildis Sventicks.

Filozofs Romualds Ozols Marcinkeviču nosaucis par jaunās lietuviešu tautas patriarhu, kam rūpējusi gan valsts, gan - pirmām kārtām - tauta, kas šo valsti veido. "Caur viņu mūs beidzot sasniedza īsta, neideoloģizēta Lietuvas zemes smarža, krāsas, īsta dzīve. Caur Marcinkeviču mūs sasniedza vēstures dzīvie avoti," viņš sacījis, atgādinādams, ka atmodas laikā dzejnieks nav vairījies no pašiem smagākajiem Sajūža darbiem.

Justīns Marcinkevičs dzimis 1930.gada 10.martā, 1954.gadā beidzis lituānistikas studijas Viļņas universitātē. Lietuviešu literatūras zelta fondā ierakstīta viņa poētiskā dramatiskā triloģija "Mindaugs" (1968), "Katedrāle" (1971) un "Mažvīds" (1977), kas padomju laikos deva lietuviešu tautai svaigu dzīvības elpu. Laika pārbaudi izturējusi arī viņa "Dienasgrāmata bez datumiem", ko, tāpat kā minēto triloģiju, latviski tulkojusi Daina Avotiņa, kā arī daudzas bērnu grāmatas un atdzejojumi.

Dzejnieks apbalvots ar Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina I un III pakāpes ordeni un Vītauta Dižā ordeni, 1998.gadā viņam piešķirta Baltijas Asamblejas balva.

Marcinkevičs decembra sākumā pakrita savas daudzstāvu mājas tumšajā kāpņutelpā. Pēc tuvinieku teiktā, pēdējā laikā viņam bieži streikojusi sirds un reibusi galva. Slimnīcā viņam tika veikta sarežģīta neiroķirurģiska operācija, un janvārī mediji ziņoja, ka viņa veselības stāvoklis sācis nedaudz uzlaboties, tomēr dzejnieks neatlaba.

Ziņu sagatavoja:
LETA--ELTA

Tagi: Dzeja