Pieminot Lietuvā dzimušā poļu dzejnieka un esejista Nobela prēmijas laureāta Česlava Miloša simtgadi, Lietuvā iedibināta viņa vārdā nosaukta ikgadējā prēmija.

Tā tiks piešķirta par labākajām publikācijām, kuras atspoguļo Lietuvā un Polijā dzīvojošo tautu kontaktus un izcilā literāta koptās humānisma, brīvības, patiesības un atbildības idejas.

Prēmija, ko iedibinājusi Lietuvas Žurnālistu savienība, Nacionālā radošo žurnālistu asociācija un Viļņā esošais Polijas institūts, var tikt piešķirta ne tikai profesionāliem žurnālistiem, literātiem un literatūrzinātniekiem. Laureātu gaida 3000 litu (612 latu) prēmija.

Publikācijas lietuviešu, poļu, krievu, baltkrievu un ukraiņu valodā Lietuvas Žurnālistu savienībai jāiesniedz līdz 1.decembrim. Prēmijas dibinātāji saskata simbolisku nozīmi apstāklī, ka šie darbi var tapt Lietuvas Dižkunigaitijas valodās, jo Milošs sevi uzskatījis par šīs valsts pilsoni.

Viņi arī cer, ka iesūtītie darbi būs atklāti un sirsnīgi, jo izcilais humānists savā dzīvē daudz paveicis, lai pasaule būtu labāka, gaišāka un taisnīgāka.

Milošam būs veltīti arī daudzi pasākumi šā gada Viļņas grāmatu gadatirgū, kas norisināsies no 17. līdz 20.februārim. Šai laikā paredzētas divas diskusijas, kurās par viņa personību un ietekmi uz poļu un lietuviešu kultūru dalīsies Lietuvas un Polijas intelektuāļi, rakstnieki, literatūrzinātnieki.

Gadatirgū tiks rādītas trīs Milošam veltītas dokumentālās filmas un pēc viņa darbu motīviem veidota izrāde "Valodas spēks". Tiks atvērti jauni viņa darbu tulkojumi, apmeklētājus gaidīs īpaša radošā meistardarbnīca un fotoizstāde.

Jau ziņots, ka Lietuvas Seims 2011.gadu pasludinājis par Česlava Miloša gadu. Šogad Lietuvā notiks viņam veltīts poļu teātru festivāls un lasītāju konkursi.

Savā piemiņas dienu kalendārā viņa jubileju šogad iekļāvusi arī Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO).

Česlavs Milošs dzimis 1911.gadā tagadējā Lietuvas Ķēdaiņu rajonā, Šeteņos, 1934.gadā beidzis Viļņas universitātes Tieslietu fakultāti un atmiņās par Viļņu kavējies arī savos vēlākajos darbos. 1937.gadā viņš pārcēlies uz Varšavu un kara laikā piedalījies poļu pretošanās kustībā, paralēli publicējot dzeju pagrīdes izdevumos.

Pēc kara viņš bijis Polijas vēstniecības kultūras atašejs Vašingtonā, pēc tam Parīzē, kur 1951.gadā lūdzis politisko patvērumu. 1960.gadā literāts pārcēlies uz ASV, kur pasniedzis slāvu filoloģiju Kalifornijas universitātē Bērklijā. Pēc "dzelzs priekškara" krišanas viņš atgriezies uz dzīvi Polijā. Dzejnieks miris 2004.gadā 93 gadu vecumā, apglabāts Krakovā.

Ziņu sagatavoja:
LETA