2010. gada 3. decembrī plkst.15.00 Rīgas Kongresu namā biedrība "Latvijas Nacionālais parks" un Latvijas Nacionālās bibliotēkas diskusijklubs "Gūtenberga galaktika" aicina uz ciparvideodiska ""Burinieku gadsimts", "Aizslēgtais krasts"" dāvinājuma prezentāciju.

"Šīm zemēm ir dāvināts tas, kas platai krievu zemei trūkst, tas ir, jūra, jūra, tas lielais ceļš, uz kura pasaules tautas sasniedz bagātību, godu un varu," ap 1858. gadu par Kurzemi un Vidzemi rakstīja latviešu jūrniecības dibinātājs Krišjānis Valdemārs. Baltijas jūra allaž bijusi tās austrumkrastā dzīvojošo tautu barotāja, garīgā iedvesmotāja, vilinājums un posts.


Jūra kā cilvēka, tautas likteņa ass ir biedrības "Latvijas Nacionālais parks" 2009. gadā izdotā ciparvideodiska ""Burinieku gadsimts", "Aizslēgtais krasts"" galvenā tēma. Tā pirmajā daļā lībiskās kultūras veicinātāja Dženeta Marinska saistoši stāsta par Ziemeļkurzemes jūrniecības izaugsmi 19. gadsimtā, spilgti atainojot Krišjāņa Valdemāra lomu jūrskolu dibināšanā, latviešu un lībiešu iesaistē ienesīgajā tautsaimniecības nozarē. D. Marinska apraksta Kurzemes pirmās jūrskolas dibināšanu 1869. gadā Ģipkā, raksturo kurzemnieku kuģubūves prasmi un viņu uzcelto burinieku ceļus tālās jūrās, pat Atlantijas okeānā. Lasītāji var gūt ieskatu sūrajā latviešu jūrnieku ikdienā.


Ciparvideodiska otrajā daļā “Aizslēgtais krasts” apkopotie lībiešu ciema iedzīvotāju dzīvesstāsti iesniedzas pat 19. gadsimtā un krāšņi raksturo "vienkāršā" cilvēka pieredzi 20. gadsimta politiskajās pārmaiņās. Tie atklāj postu, ko tautai var radīt aizliegums darboties tās galvenajā arodā. Bez zvejas tiesībām Baltijas jūrā, brīvas komunikācijas iespējām teju 50 gadu garumā padomju okupācijas laikā, Kurzemes piekrastes ciemu iedzīvotāji pārcēlās uz dzīvi citviet un zaudēja vajadzību pēc līvu valodas un lībiskās dzīvesziņas. Lībiešu tauta un valoda ir gandrīz izzudusi. 12.–13. gadsimtā Latvijas teritorijā dzīvoja ap 20 000, bet 1999. gadā — vien 185 lībiešu. Mūsdienās tikai nepilnam desmitam cilvēku lībiešu valoda ir dzimtā valoda.


Taču ciparvideodiskā iekļauto stāstu autoru, pēdējo trīs Lūžņu ciema iedzīvotāju stāstījumā Ziemeļkurzemes lībiskajā izloksnē nav rūgtuma, tas ir gaišs un humora pilns. Tas uzbur pērnā gadsimta sadzīves ainas, cilvēku savstarpējās attiecības, cīņu par izdzīvošanu par spīti varas liegumiem un dabas stihijām. Šie stāsti ir vērtīgs oficiālajā mācībliteratūrā atspoguļotās vēstures papildinājums, jo spilgti un emocionāli parāda politisko lēmumu konsekvences.


Dāvinājuma prezentācijas pasākumā būs iespēja noskatīties ciparvideodiska fragmentus, uzdot jautājumus projekta vadītājam, biedrības "Latvijas Nacionālais parks" pārstāvim Jānim Dambītim, diska pirmās daļas autorei Dženetai Marinskai. Savu viedokli par lībiešu vēsturi un, valodu paudīs mākslinieks, dzejnieks, lībiešu valodas speciālistu Valts Ernštreits. Pasākuma noslēgumā Latvijas publiskās un skolu bibliotēkas saņems dāvinājumā 500 ""Burinieku gadsimts", "Aizslēgtais krasts"" ciparvideodiskus. Aicināti piedalīties visi interesenti! 

Ziņu sagatavoja:
Jana Dreimane
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku pētniecības un informācijas nodaļa
Tālr.: 67312776

Jānis Dambītis
Biedrība "Latvijas Nacionālais parks"
Tālr.: 26486622