Vēsture
Bibliotēku darbībai Latvijā ir senas un spēcīgas tradīcijas. 1524. gadā tika nodibināta Rīgas pilsētas bibliotēka (Bibliotheca Rigensis), kura uzskatāma par vienu no pirmajām publiskajām bibliotēkām Eiropā. Pirmās tautas bibliotēkas sāk veidoties 19. gs. pirmajā pusē – 1848. gadā Ēdolē pirmo publisko bibliotēku tautai izveido sabiedriskais darbinieks Krišjānis Valdemārs, kurš pirmais uzsāk arī aktīvu bibliotēku un lasīšanas popularizēšanu presē un sabiedriskajos pasākumos. 1885. gadā ievērojamais bibliotēku darbinieks un bibliofils Jānis Misiņš nodibināja un vēlāk pakāpeniski izveidoja pilnīgāko tā laika latviešu grāmatu krātuvi, kuru 1925. gadā viņš nodeva Rīgas pilsētai (Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēka).

Laikā no 1918. līdz 1940. gadam Latvijas Republikā ļoti aktīvi tika veidota neatkarīgas valsts bibliotēku sistēma, kurā dominēja tā laika progresīvākie bibliotēku darba principi, formas un metodes. 1919. gadā nodibināja Latvijas Valsts bibliotēku (tagad – Latvijas Nacionālā bibliotēka). 1923. gadā izveidojās Latvijas Bibliotekāru biedrība, kura aktīvi iesaistījās jaundibināmās Starptautiskās Bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) darbībā. Ar Kultūras fonda atbalstu tika uzsākta vērienīga publisko bibliotēku tīkla izveide (1937. gadā darbojās 912 publiskās bibliotēkas). Izveidojās bibliotekārās izglītības struktūras (bibliotekāru kursi), sāka iznākt profesionālais žurnāls "Bibliotekārs", tika ieviesta valsts bibliotēku statistika, attīstījās bibliotēku starptautiskā sadarbība.

Mūsdienas
Mūsdienās bibliotēku brīvu darbību un iedzīvotāju tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju garantē Latvijas Republikas Satversmes simtais pants, kurā noteikts: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta."

Bibliotēku nozares juridisko pamatu veido speciālie likumi - Bibliotēku likums, likums Par Latvijas Nacionālo bibliotēku, kā arī citi likumi un normatīvie akti, kuri attiecas uz bibliotēku darbību (piemēram, likums Par pašvaldībām, likums Par kultūras pieminekļu aizsardzību u.c.).

Bibliotēku pakalpojumi aptver visas iedzīvotāju darbības jomas un visas iedzīvotāju vecumgrupas. No kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita vairāk nekā 45% ir reģistrējušies kā aktīvi bibliotēku lietotāji. Katrs lietotājs apmeklējis bibliotēku vidēji 16 reizes gadā, saņēmis vidēji 45 grāmatas un citus izdevumus. Ik uz 1121 iedzīvotājiem ir viena bibliotēka, katra iedzīvotāja rīcībā – vidēji 34 grāmatas un citi izdevumi. Bibliotēkās ir 2281 dators darbiniekiem un 2977 datori bibliotēku lietotājiem.

Informāciju sagatavoja:
LR Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļa

Latvijas bibliotēkas 2007. gadā

Pēc tipoloģiskā iedalījuma bibliotēku sistēmu veido:
•  1 nacionālā bibliotēka (Latvijas Nacionālā bibliotēka)
•  1 nozīmīga nespecializētā bibliotēka (Latvijas Akadēmiskā bibliotēka)
•  864 publiskās bibliotēkas:
      t.sk. 851 pašvaldību publiskās bibliotēkas
      t.sk. 8 – Latvijas Neredzīgo bibliotēka un tās filiālbibliotēkas
      t.sk. 5 citas publiskās bibliotēkas
•  45 speciālās bibliotēkas
•  48 augstākās izglītības iestāžu bibliotēkas
      t.sk. 30 augstskolu bibliotēkas
      t.sk. 18 koledžu bibliotēkas
•  1 062 vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas (visur LR Izglītības un zinātnes ministrijas dati):
      t.sk. 943 vispārizglītojošo dienas skolu bibliotēkas
      t.sk. 32 vispārizglītojošo vakara (maiņu) skolu bibliotēkas
      t.sk. 87 profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkas

Vispārīgas ziņas par Latvijas bibliotēkām (skaitā iekļautas skolu bibliotēkas):
•  Bibliotēku kopskaits: 2 021
•  Dokumentu kopskaits krājumos: 78 350 479 vienības
•  Reģistrēto lasītāju kopskaits: 1 036 033