Ārijas Elksnes dzeja joprojām ir pieprasīta un lasīta, jo tā vienkārši saprotama ikvienam, kuram ar šo dzeju nācies saskarties.

Ā.Elksnes dzeja ar savu dvēselisko skaidrību un smalkumu šajā civilizētajā pasaulē reizēm pārtop sūrstošā sāpē un izmisumā, kas laužas uz āru. Un viņa raksta:

,, Aizved mani uz Slīteres siliem,kad tur sila purenes zied!

   Man tik bieži šii dzīvē ir vīlies, gribas kautko no tīra mazliet.''

Savos 11 darbos caur dzeju viņa viņa mīlēja dzīvi un cilvēkus, gribēja dzīvot saskaņā ar pasauli, kurā cilvēks ir vislielākais brīnums. Viņas atainotā sievišķība - daudzveidīgā un skaistā, kas ikdienas sīkumos nepazūd un tas ir galvenais motīvs, kuru dzejniece tik pieņemami prot pasniegt.

Ziņu sagatavoja:
Māriņkalna bibliotēkas vadītāja R.Jaunzema.