Zeltiņu pagasta bibliotēkas vēsture

Pēc „Latvijas bibliotēku padomes gadagrāmatas” (1926.) datiem, bibliotēka dibināta 1923.gadā. Visai interesanta bibliotēkas izveidošana pieaugušajiem notika Zeltiņos. Zeltiņu skolas pārzinis (no 1886.-1923.g.) Ernests Bārda nodibināja bezmaksas bibliotēkas biedrību. Būdams diriģents, Bārda mudināja koristus ņemt līdz uz mēģinājumu kādu grāmatu, ko varētu apmainīt ar dziedātājiem, saņemot lasīšanai kādu no viņu atnestajām. Koristiem ši grāmatu apmaiņa ļoti iepatikusies, arī Bārda pats allaž atnesa līdz dažas grāmatas no personīgā krājuma. Kad visi bija izlasījuši un deva diriģentam atpakaļ, viņš grāmatas ievietoja kādā skolas skapī, teikdams, ka tās būs kora bibliotēkas pirmais krājumiņš. Nu arī dziedātāji savus atnestos izdevumus novietoja blakus Bārdas grāmatām. Šais pasākumos iesaistījās arī zeltinieši ārpus kora, dodami savi artavu topošajai bibliotēkai. Pēc dažiem gadiem grāmatu sanesa tik daudz, ka radās nepieciešamība pēc lielāka skapja.

Pagasta valde noslēdza līgumu ar pašu labāko vietējo galdnieku, un drīz vien pagastmājas zālē kaktā aiz krāsns atradās liels brūni krāsots vienkārša priedes koka divdurvju skapis. Tanī ievietoja visa esošās grāmatas, iepriekš tās numurējot un reģistrējot.

Bibliotekāra nebija, sākumā šo pienākumu uzņēmās Bārda pats. Lasītāju pulkam pieaugot, kārtība bija tāda, ka ikviens grāmatu kārotājs paņēma no skapja augšas atslēgu, atvēra durvis, reģistra kladē ierakstīja nododamās, kā arī no jauna paņemtās grāmatas, skapi atkal aizslēdza, atslēgu nolika atpakaļ vietā. Laiku pa laikam Bārda kopā ar dažiem koristiem pārbaudīja, vai kāda grāmata nav pazudusi. Laika gaitā viens otrs vairāk lasīts sējums bija apbružāts, bet pazudis- neviens.

Latvieši jau izsenis pazīstami kā dedzīgi grāmatu cienītāji. Ļaudis klausās un dzīvo līdz gan smiedamies, gan norausdami pa asarai. Kaut arī mūsdienu lasītājiem šie darbi šķiet naivi, bez mākslas vērtības, taču tolaik tiem bija itin liela nozīme, jo, kamēr labāku nebija piedzīvojumu izraisīja arī šie. Šādi izdevumi pastāvēja Zeltiņu  bibliotēkā, bet, jo tālāk tā pastāvēja, jo vairāk radās jaunu vērtīgāku grāmatu- Jura Alunāna, Brāļu Kaudzīšu, Brigaderes, Blaumaņa, Apsīšu Jēkaba, Raiņa, Aspazijas, Plūdoņa, K.Skalbes, J.Jaunsudrabiņa un vēl un vēl.

Kad Zeltiņu sešklasīgo pamatskolu sāka pārzināt Dāvis Eglīte (1930.g.), viņu ievēlēja par Zeltiņu bezmaksas bibliotēkas biedrības vadītāju. 1934.gadā toreizējais valsts prezidents Kārlis Ulmanis izsludināja „Draudzīgo aicinājumu”- dāvināt grāmatas savai skolai. Arī Zeltiņu bibliotēku papildināja ar krietnu skaitu vērtīgu grāmatu. Eglīte tās kopā ar jau bijušajām sakārtoja pēc tolaik pieņemtajiem normatīviem, taču algota bibliotekāra vēl nebija. Grāmatas pārzināja un apmainīja viens otrs sabiedriskais darbinieks (pagasta sekretārs, tā palīgs vai skolotājs).

 Pēc Alūksnes zonālā valsts arhīva datiem bibliotēka darbojusies 20 gs. 40-tajos gados, kad Alūksnes apriņķa Zeltiņu pagasta DDP izpildu komitejas dokumentos parādās ziņas par darbinieku maiņu Zeltiņu pagasta bibliotēkā.

Pēc „Draudzīgā aicinājuma” arī pagasta valde ik gadus piešķīra bibliotēkas grāmatu iegādei nedaudz līdzekļu. 1940.g. sakarā ar politiskajiem notikumiem valstī, bibliotēka piedzīvoja pirmo „sijāšanu”- no bibliotēkas izņēma un iznīcināja jaunajai varai nevēlamo rakstnieku darbus. Tāda pati sijāšana uz vienu vai otru pusi notika arī 1941. un 1946.gadā. Saprātīgākie šīs akcijas veicēji pūlējās izglāt dažu labu grāmatu, kaut arī tas bija ļoti bīstami. Ar 1946.gadu sākās padomju laiks, tātad arī šim laikam atbilstošs bibliotēku darbs. Pozitīvs bija tas, ka valsts pievērsa lielāku uzmanību bibliotēkām un to darbībai, ik gadu piešķīra līdzekļus grāmatu iegādei. Grāmatu krātuvi sāka pārzināt un vadīt algots vai nu vidējā vai augstākā mācību iestādē speciāli sagatavots bibliotekārs. Viņa darbā ietilpa gan grāmatu izsniegšana un izplatīšana, gan arī politiskas izglītošanas un propagandas pasākumi. Negatīvs šajā darbā bija pilnīgs demokrātijas trūkums.

 

                                 Zeltiņu pagasta bibliotēkas darbinieki

Vārds, Uzvārds

            Amats

Laika periods

Ernests Bārda

Zeltiņu kora bibliotēkas grāmatu skapja veidotājs

1890.-1924.g.

Dāvis Eglīte

Zeltiņu bezmaksas bibliotēkas biedrības vadītājs

Ap 1930.g

Herta Puriņa

Bibliotekāre

Ap 1943./44.g.

Velta Dakers

Bibliotekāre

?- 1945.g.17.sept.

Tālivaldis Ābrams

Bibliotekārs

No 1945.g.19.sept.-1.okt.

Valda Torgāne

Bibliotekāre- lasāmgalda vadītāja

No 1945.g.1.okt.-1948.g.

Monika Vējiņa

Bibliotekāre

No 1946.g.aprīļa

Ernests Žvarts

Bibliotēkas vadītājs

No 1948.g.-1950.g.jūn.

Vija Cinglere

Bibliotēkas vadītājs

No 1950.g.jūn.-1978.g.jūn.

Melita Gāršniece

Bibliotēkas vadītājs

No 1978.g.jūn.-1981.g.okt.

Lilita Gāršniece (Bebre)

Bibliotēkas vadītājs

No 1981.g.okt.-1984.g.janv.

Baiba Jēģere (Salmiņa)

Bibliotēkas vadītājs

No 1984.g.janv.-nov.

Lilita Gāršniece (Bebre)

Bibliotēkas vadītājs

No 1984.g.nov.-1985.g.aug.

Agita Žīgure (Lāce)

Bibliotēkas vadītājs

No 1985.g.aug.-1987.g.sept.

Ligija Āboliņa

Bibliotēkas vadītājs

No 1987.g.sept.-1989.g.aug.

Iluta Zariņa (Kākere)

Bibliotēkas vadītājs

No 1989.g.aug.-1990.g.maijs

Agita Žīgure (Lāce)

Bibliotēkas vadītājs

No 1990.g.maija -turpina

 

Tematiskā mapē „Bibliotēkas vēsture” Vijas Cingleres, Lilitas Gāršnieces, Agitas Žīgures atmiņu pieraksti.

Adrese

Tērces-10, Zeltiņi, Zeltiņu pag., Alūksnes nov., LV-4345

Kontaktinformācija

Darbalaiks

  • P:-
  • O:09:00-18:00
  • T:09:00-18:00
  • C:09:00-18:00
  • P:09:00-18:00
  • S:09:00-13:00
  • Sv:-
kultūras karte Latvijas filmu bibliotēkas SĀC AR LATVIJU BIBLIOTĒKĀ Jaunā LNB Digitālā kolekcija www.periodika.lv