Krājums nosacīti iedalīts sešās nodaļās, un tajās dzejniece pauž savu personisko viedokli pret tām dzīves vērtībām, kurām viņa allaž bijusi uzticīga.
Pirmajā nodaļā dzejoļi uzrunā dzimteni, bērnību, vecākus. Tajā atrodami arī izjusti panti par laiku, kuru ikviens lolo savā sirdī, – Ziemassvētkiem. Visplašākajā nodaļā lasāmi veltījumi cilvēkiem, kurus dzejniece sastapusi savā dzīves ceļā, tāpēc dzejoļi rakstīti, jūtot pateicību un cieņu par to labo, ko šie cilvēki darījuši un dara saviem tuvākajiem.
Mazliet pārsteidzoši lasītājam varbūt šķitīs tie K. Apškrūmas dzejoļi, kuros dzirkstī humoristisks vēstījums un dzeļ visai asa satīra par mūsdienu nebūšanām.
Arī šajā krājumā ietverti dzejoļi, kas atspoguļo dabas sniegtās izjūtas gadskārtu garumā.
Palaikam filozofiska dziļuma dimensiju sasniedz liriskie darbi krājuma pēdējās divās nodaļās, kurās atklātas pārdomas par cilvēka dzīves jēgu, mūžu, zaudējumiem un ieguvumiem, un kā vainagojums visam, kas pārdzīvots, ir un paliek mīlestība. Kaut arī tā ne vienmēr ir saprasta un novērtēta, dzejnieces sirds nesalūst nožēlā un skumjās, bet apliecina mīlestību kā augstāko, ko cilvēks dzīvē var iemantot.

Pārbaudīt grāmatas pieejemību

Tagi: Dzeja