Piemiņas vietas atklāšana līnijkuģim "Maskava" 2010.gada 25.jūlijā

Pirms 252 gadiem

 

Septiņgadu kara (1756.-1763.) gaitā 1758. gada vasaru un rudeni Krievijas eskadra kopā ar Zviedrijas floti bloķēja Zundas kanālu, liedzot ielauzties Baltijā Lielbritānijas flotei. 19. septembrī (pēc jaunā stila) tika saņemta pavēle atgriezties Kronštatē. Tajā laikā līnijkuģim „Maskava” bija ieplaisājis grotmasts, bet vēl pēc desmit dienām pie Gotlandes salas tika norautās vantis un izveidojās sūce.

 

Eskadras komandieris kontradmirālis Lopuhins atļāva kuģim meklēt patvērumu  Dancigas (tagad Gdaņska) ostā. Ceļā uz turieni tika bojāti fokmasts un bortu apšuvums. Kļuva skaidrs, ka kuģis nevarēs noenkuroties Dancigas reidā, kaut arī dzeramā ūdens krājumi izsīka. Kuģa virsnieku padome, kuru sasauca komandieris I.Goleniščevs-Kutuzovs, nolēma turpināt ceļu  vēl vienu - tuvāko ostu Mēmeli (tagad Klaipēda), kuru Krievijas karaspēks bija ieņēmis  1757. gadā. Taču spēcīgs vējš liedza papildināt ūdens krājumu arī tur. 

 

Tad Goleniščevs-Kutuzovs izlēma atgriezties bāzē. Bet līdz Kronštatei „Maskava” tā arī netika. 7. oktobrī rijos dienā  kārtējais  viļņu brāziens salauza stūres pinni, bugspritu un fokmastu. No spēcīgas šūpošanās kuģa tilpnē izveidojās „lielā sūce” – kuģis nenovēršami bīstami tuvojas Kurzemes krastam. 8. oktobra naktī  kuģi izmeta uz  sēkļa 20 kilometrus uz ziemeļiem no Liepājas. Tā kā bugsprits un fokmasts lūstot  uzkrita tieši uz glābšanas laivām, komandai nācās izcelties krastā ar paštaisītiem plostiem.   

 

10. oktobrī piekrastē izdevās atrast dažas laivas un nogādāt krastā pēdējos, kas vēl palika uz kuģa. Nākamajā dienā vētra pārlauza kuģi divās daļās. Tā pakaļgals nogrima mazāk par kabeļtauvu (1 kabeļtauva = 182,88 m) no krasta. 

 

Kaut viļņi izmeta krastā daudz ko no aprīkojuma, kara materiāliem un pārtikas krājumiem, jūrnieki cieta badu. No bada un aukstuma katru dienu nomira līdz 20 cilvēku. Kopā brāļu kapā Kurzemes kāpās tika apglabāti 98 „Maskavas” jūrnieki. Šajā vietā tika uzstādīts liels pareizticīgo koka krusts. 

 

Goleniščevs-Kutuzovs nolēma pēc iespējas ātrāk doties uz Liepāju, kur atradās Krievijas goda konsuls. (Toreiz Kurzeme vēl bija hercogiste, kura bija lēņu atkarībā no Polijas.) Tur jūrniekiem, nogurušiem pēc aptuveni divdesmit kilometru pārgājiena tika sniegts pilnīgs atbalsts – uzturs, siltās drēbes, tos apmeklēja vietējie dakteri  un pēc dokumentu noformēšanās viņus aizsūtīja uz dienesta vietu Kronštati.    

 

Admirāļu kolēģija Sankt-Pēterburgā, kura izskatīja „Maskavas” bojā ejas lietu, konstatēja, ka notikušajā nebija komandiera, virsnieku vai matrožu vaina - viss notika “pēc Dieva gribas”.

 

Pēc tam par kuģi aizmirsa uz 155 gadiem. 

Šajā vasarā tika paveikts viss, lai 25.jūlijā varētu atklāt piemiņas zīmi bojā gājušajiem jūrniekiem..jau pēc 252 gadiem.

Ziemupes bibliotēkā izstādīti stendi par notikumiem šovasar un toreiz.

Adrese

Ziemupes tautas nams, Ziemupe, Vērgales pag., Pāvilostas nov., LV-3463

Kontaktinformācija

Darbalaiks

  • P:-
  • O:09:00-15:00
  • T:09:00-17:00
  • C:09:00-15:00
  • P:09:00-17:00
  • S:09:00-13:00
  • Sv:-
kultūras karte Latvijas filmu bibliotēkas SĀC AR LATVIJU BIBLIOTĒKĀ Jaunā LNB Digitālā kolekcija www.periodika.lv