Ziemupē dzīvo daudz jauku cilvēku, tās spēks ir jūras šalkas, viršu ziedi un sirsnīgi un viesmīlīgi ļaudis.

Vakar kārtējo reizi pa stāvajām bibliotēkas kāpnēm otrajā stāvā uzkāpa Hermīnes tante. Viņai nupat palika 85 gadi, atnāca samainīt grāmatiņas un drusku parunāt par dzīvi. Atnesa izlasīto Astras Rancānes dzejas krājumu "Ja tas Vispār ir iespējams" un bez aizķeršanās no galvas norunāja vismaz desmit viņai iepatikušos dzejoļus. Viņas mīļākā dzejniece gan ir Kornēlija Apšukrūma. No viņas darbiem viņas atmiņā saglabājušises kādi četrdesmit. Un ir jau vēl citi dzejnieki...

Viņa ir visvienkāršākā darba darītāja. Fermas, būvbrigāde, lauku brīgāde un vienmēr darbībā. Ravē, ziemā rok sniegu, stāda, iekopusi pasakainu dārzu. Izaudzinājusi divus bērnus, tagad dzīvo viena. Izglītība ? Vien četras klases. Mūsu mazā ciematiņa viens no visgaišākajiem cilvēkiem.

Nezinu kāpēc, bet man ļoti sagribējās to šeit uzrakstīt.

Ziņu sagatavoja:
Daina Vītola

Tagi: Ziemupe, ļaudis