4.03. Viļakas novada Vecumu bibliotēkā notika pasākums „ Tas ir censonības gars – aizvien augšup tiekties!”, veltīts novadnieka, dzejnieka, atdzejotāja, rakstnieka Viktora Līvzemnieka 75. dzimšanas dienai. Uz pasākumu ieradās Mežvidu pamatskolas 5.-9. klašu skolēni. Tautas nama vadītāja Inese Kokoreviča pārlapoja novadnieka Viktora Līvzemnieka biogrāfijas lappuses, apstājoties pie nozīmīgākajiem pavērsieniem viņa dzīves gājumā. Skolēnu izpildījumā skanēja skaistākā V.Līvzemnieka dzeja, tai skaitā arī dzejoļi no atmodas laikā sarakstītā dzejoļu krājuma „Tāds laiks”. Audzēkņi kopā ar bibliotēkas vadītāju Aiju Locāni veidoja stilizētu literāta „atmiņu koku”: bērza zaros tika iekārtas zaļas papīra lapiņas, uz kurām bija uzrakstīti citāti no autora grāmatas „Ceļagājumi” gan par dzejnieka dzīves gājuma līkločiem, gan par mazā Viktora sūro un grūto bērnību , gan citāti no vēstures uzmetumiem. Lasot un analizējot šos citātus, kopā ar bērniem mēģinājām izsecināt ar kādām labām rakstura īpašībām ir apveltīts novadnieks un cik cēla ir viņa personība. Skolēni uz krāsainām margrietiņu lapiņām uzrakstīja V.Līvzemnieka atziņas, savukārt uz sarkanām papīra sirsniņām - jaukus novēlējumus rakstniekam. Mazās sirsniņas tika piespraustas lielās degošās sirds viducī un tapa kopējā bilde.

 

   Dažas no V. Līvzemnieka atziņām, kuras ir izkristalizējušās dzejnieka dzīves gaitās:

„Nē, no piliena viena par asinīm viss vēl nav pateikts. Cilvēks pats jāiepazīst.”

„Ja esi rozes smarža, tad es ērkšķis, kas tevi sargā”

„Kad pagurums klauvē pie sirds, pieminiet vārdu „vajag””

„Kur citur, ja ne še, elpu mums atvilkt un galvu pacelt!”

„Kas laiku spēs ziedot,

 Netaupīt spēkus nekad,

 Tad beidzot ziedos

 Pārtaps dzelksnis pat.”

„Mana tauta pa graudam

 Kā saktu

 Pie krūtīm šo dzintaru sprauž.”

„Tu esi daļa no visa, un viss ir tevī, cilvēk!”

„...jo cilvēka pasaulei robežu nav!”

„Tas ir censonības gars – aizvien augšup tiekties!”

„Pastāvēt! Būt! Tiekties! Sevi apliecināt – kaut vai traģikomiskās situācijās...”