Ievērojamie cilvēki Veclaicenē:

Auziņš Alfrēds Andreja d. (25.09.1896.-21.11.1961.)

   4.Valmieras kājnieku pulka dižkareivis. Ar Lāčplēša kara ordeni Nr.916 apbalvots 1921.gadā.

   Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919..gada 8. martā, piedalījies daudzās kaujās līdz pat brīvibas cīņu beigām.1920.gada 5.maijā Latgalē pie Pjerliču sādžas Zilupes rajonā zem spēčīgas ienaidnieka uguns A.Auziņš  pirmais forsēja upi, tā sekmēdams mūsējo uzbrukumu un sādžas ieņemšanu. Šajā kaujā tika iegūtas daudzas trofejas.

   Atvaļināts 1921.gada 8.martā. Jaunsaimnieks Veclaicenes pagasta  "Lāčplēšos". Visu mūžu nodarbojies ar zemkopību.

 

Auziņš Eduards Andreja d.  (13.06.1898.-10.05.1965.)

  4.Valmieras kājnieku pulka seržants. Ar Lāčplēša kara ordeni Nr.1262 apbalvots 1922.gadā.

  Dzimis Veclaicenes pagastā zemkopja ģimenē. Pamatsksolas izglītība. Līdz 1.pasaules karam dzīvojis Rīgā, strādnieks fabrikā "Fēnikss''. Krievu armiojā iesaukts 1917,gadā, dienājis 6.Tukuma Latviešu Strēlnieku pulkā.

  Latvijas armijā iestājies brivprātīgi 1919.gada 8.martā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem un bermontiešiem.

  1919.gada 13.novembrī pie Birzgales muižas E.Auziņš ar savu nodaļu apgāja  bermontiešus un pirmais ielauzās muiža, kur ieguva 7 ložmetējus un citas trofejas.

  Atvaļināts 1921.gada 8.martā.Jaunsaimnieks Veclaicenes pagasta "Robežniekos".

1963.gadā pārcēlies uz dzīvi Rīgā.Apbedīts Rīgā, 2.Meža kapos.

 

Agra Lipsberga (Lejasblusa)

 Ģeogrāfijas skolotāja.1969.gadā absolvējusi Veclaicenes skolu.Strādājusi par ģeogrāfijas skolotāju un mācību pārzini Juglas Meža skolā.Bijusi  Rigas rajona ģeogrāfijas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Par uzvarām konkursos ir bijusi, Vjetnamā, Beļģijā, ASV, Vācijā, Dānijā u.c. Lasījusi referātus starptautiskās konferencēs.Ir izstrādājusi praktisko darbu burtnīcu ģeogrāfijā ''Iepazīsiti Ziemeļameriku'',  "' Āfrika.Austrālija un Okeānija.Antakrtīda"' ,mācību grāmatas "Kontinentu ģeogrāfija"' 7. un 8.klasei.

 

Valters Valge

  Žurnālists, radiokomemtētājs,raidījuma "Rezonanse" vadītājs. 1948.gadā absolvējis Veclaicenes skolu.

 

Olga Blumberga (27.021903.-)

  Operas soliste.Dzimusi Veclaicenē, kur tēvs strādāja par skolotāju. Sākoties pasaules karam, ģimene dodas uz Staraja Rusu.Te O.Blumberga mācās pamatskolā, latviešu bēgļu  ģimnāzijā, bet 1920.gadā atgriežas Latvijā.1927.gadā blumberga iestājas konservatorijā, kur mācās pie profesora P.Jurjāna. 1934,gadā viņa beidz konservatoriju. Galvenais  mākslinieces darba lauks ir opera, kur O. BLumberga sāk strādāt 1935.gadā. Sākumā viņu uzņem korī, bet jau pēc vienas sezonas uztic nelielas lomas. Tomēr īsti solistes gaitas sākas tikai ar 1945.gadu. Seko piecpadsmit raženas sezonas līdz pat aiziešanai pensijā (1960).

 

Edgars Blumbergs (22.12.1899.-03.07.1958.)

  Dzimis Veclaicenes pagastā skolotāja ģimenē. 1918.gadā absolvē Starajas Rusas vidusskolu. 1920.gadā atgriežas  latvijā. No 1922.gada līdz 1931.gadam strādā par mūzikas instrumentu labotāju. 1931.gadā atver savu smalkmehānikas darbnīcu, 1937.gadā to paplašina par mācību līdzekļu apgādu "'Ed.Blumbergs un biedri'' (līdzbiedri - V.Blumbegs unA.Dolfijs). Kopā ar brāli Voldemāru 30.gados konstruē skaņu ieraksta aparatūru, ar kuru ierakstīta fonogramma filmai "Daugava'' (1934), kā arī būvē vairākas citas uzlabotas ierīces filmu uzņemšanai un demonstrēšanai.No 19394.gada līdz 1940.gadam kopā ar brāli strādā pie E.Krauca "Latvijasskaņu hronikas" iesskaņošanas.1940.-1941.g.strādā Rīgas Mākslas filmu studijā. arī pie kinožurnāla "Padomju Latvija" ieskaņošanas.1946.gadā Rīgas kinohronikas studijas galvenais inženieiris, no 1946.- 1948.g. - precīzās aparatūras inženieris, no 1948.-1955.g. Rīgas Mākslas un hronikāli dokumentālo filmu studijas smalkmehāniķis. 1951.g. rada ierīci fonogrammas izvēršanai. Apglabāts II Meža kapos.

 

Voldemārs Blumbergs (06.06.11893.-09.02.1972)

  Dzimis Veclaicenes pagastā skolotāja ģimenē. Edgara Blumberga brālis. No 1915.- 1917.g. mācās komercgrāmatvedības kursos Petrogradā, bet no 1922.- 1923.g. Latvijas kinofilmu darbinieku biedrības "Ekrāna darbinieks" kinomāklsas  kursos Rīgā. No 1934.-1940.g. piedalās "Latvijas  skaņu hronikas veidošanā.  No 1940.-1964.g. strādājis par skaņu operatoru un režisoru.LPSR Nopelniem bagātais māklas darbinieks (1963).

 

Kārlis Plukšs ( 30.10.1906.-20.04.1945.)

  Valodnieks. Dzimis Veclaicenes pagasta Plukšos. Mācījies Veclaicenes pagasta skolā, Alūksnes ģimnāzijā, ko beidzis 1926.g. un tā paša gada rudenī iestājies LU filoloģijas un filozofijas fakultātes ģermāņu nodaļā; to absolvējis 1931.g., iegūdams mag.phil.grādu ar atzīmi ''ļoti sekmīgi''. Tūlit aicināts palikt pie augstskolas,lai sagatavotos zinātniskajam darbam vācu literatŗas vēsturē. Līdztekus strādājis kā skolotājs Rīgas II Valsts ģimnāzijā; bijis aktīvs studentu biedrības Ramave loceklis. Apmēram vienu gadu kā LU sipendiāts papildinājies Vīnes universaitātē. 1940.g. sācis  docēt LU, lasot vācu lit.vēsturi, ko turpinājis nepārtraukti līdz 1944.g.pavasarim.. 1944.g.vasarā zinātniskos nolūkos komandēts uz Tūbingenas augstskolu Vācijā, kur vācis materiālus un sācis rakstīt savu doktora disertāciju par R.Blaumaņa stāstu un noveļu sakariem ar vācu 19.g.s. literatūru.Vācijas sabrukuma dienās, franču armijai ienākot Tūbingenā, K.Plukšs mira pēkšņā nāvē - satiskmes katastrofā 1945.g.20.aprīlī. Apbedīts Tūbingenas-Lustenauas kapos.

 

 

  Ērika Biruta Klungste Truksone (29.06.1930.) 

 Matemātikas profesore

  Dzimusi Veclaicenes pagastā. Beigusi Veclaicenes 7.-gadīgo pamatskolu 1944.g. Vecāku politisko apstākļu dēļ visa ģimene bija spiesta atstāt mājas un 1944.gada novembrī izceļot uz Vāčiju, kur dzīvojusi vairākās Pārvietoto personu nometnēs, grūtos apstākļos. No 1945.-1949.g. apmeklējusi Kārļa Skalbes  ģimnāziju Fišbachas nometnē, kuru beigusi 1949.g.novembrī ar tiesībām iestāties universitātē.. Pēc tam apmeklējusi angļu valodas institūtu Ulmā.

  1950.g. maijā ieceļojusi Amerikā un pāris gadus strādājusi fabrikā, krājot naudu studijām. Studējusi Rieitumu Mičigānas Universitātē(University of Western Michigan),Kalamazu, no 1952.-1965.g., iegūstot B.S. grādu matemātikā. Ar pilnu stipendiju studējusi 1961.-1962.g. Harvardas Universitātē un 1966.-1967.g.Viskonsinas Universitātē.Ilgus ngadus recenzē rakstus matemātikas žurnālā "The Mathematics Teacher''.Publicējusi īsus rakstus matemātikā un matemātikas mācīšanā un matemātikas grāmatu vērtējumus.Lasījusi referātus par matemātiku un matemātikas mācīšanu angļu valodā matemātikas konferencēs, un latviešu valodā Latviešu zinātņu kongresā Rīgā, un Izglītības konferencē Cēsīs 1992.gada jūlijā.

 

Anna Klungsts (tagad Staltmanis)

Dzimusi Veclaicenē "Ozolu" mājās. 1935.gadā uzsāka skolas gaitas Veclaicenes pamatskolā, ko pabeidza 1941.gadā. 1942.g. uzsāka mācības Alūksnes ģimnāzijā. 1944.g. viņa kopā ar ģimeni aizbrauca uz Vāciju, pēc tam uz ASV.Te Anna Klungsts 1955.g.pabeidza universitāti un apprecējās, sāka strādāt slimnīcas laboratorijā. Ar 1975.g. Anna Staltmanis  kļuva par šīs laboratorijas vadītāju. Šo darbu viņa turpināja līdz 1989.g. Pēc tam viņa pārgāja strādāt citā laboratorijā - bakterioloģiskajā nodaļā.1995.g. viņa darbu beidza, bet kā konsultante turpina to darīt.

 

Alnis Kalniņš  (01.02.1944.)

    Dzimis Veclaicenes pagasta "Kalnamušķos"  No 1951,g,-1958.g. viņš mācījās Veclaicenes 7-gadīgajā skolā, bet no 1958.-1962.g.  - Rīgas Industriālajā politehnikumā, kur ieguva aukstā metāla apstrādes tehniķa-tehnologa specialitāti.

    No 1962.-1963.g.  bija virpotājs, tad inženieris-konstruktors Popova v.n.radiorūpnīcā. Tālāk Bija dienests armijā.

    Ar 1967.g. A.Kalniņš sāka darbu Zinātniskās aparātbūves speciālajā konstruktoru birojā pie Polimēru  mehānikas institūta. Viņš bija inženieris  konstruktors, tehnologs, galvenais tehnologs..

   No 1972.-1975.g. A.Kalniņš bija ražošanas inženieris, tad  - direktors uzņēmumā Abula. No 1975.-1980.g. viņš bija "Rigahimmaš'' materiāli tehniskās daļas priekšnieks. No 1980.-1985.g. -materiāli tehniskās apgādes daļas  vadītājs ZASKB Polimēru mehānikas institūtā.

    No 1985.-1989.g.A.Kalniņš bija inženieiris, tad kolhoza priekšsēdētājs Tukuma rajonā.1989.g.un 1990.g. - zemnieks savā saimniecībā.

   1991.-1992.g. bija biznesmenis M.Ārgaļa firmā ''Vaga'', bet 1992.-1995.gados direktora vietnieks saimnieciskajos  jautājumos ''Latvju nams''.

1995.-1996.g. Alnis Kalniņš ir Latvijas Vienības ppartijas kancelejas  vadītājs un šīs paprtijas Saeimas frakcijas deputāta Raita Apalupa palīgs. Augstāko izglītibu ieguvis  mācoties LVU neklātienē, iegūstot specialitāti ekonomists rūpniecības plānošanā. 

Ir izaudzinājis dēlu.

 

Skaidrīte Timma (tagad Beržinska)(27.08.1942.g.)

  Dzimusi Veclaicenes ''Baložos''. Skolas gaitas Skaidrīte uzsāka 1949.g. Veclaicenes 7-gadīgajā skolā, ko pabeidza 1957.g.Izglītību turpina iegūt Apes vidusskolā, ko pabeidza 1961.gadā.

   1961.gada 18.oktobrī Skaidrīte Timma iestājās darbā Rīga ''Rīgas tekstils'' 1.filiālē, kur strādāja līdz 1994.gada 18.janvārim.

Adrese

Vaiņagi, Korneti, Veclaicenes pag., Alūksnes nov., LV-4335

Kontaktinformācija

Tālr.: 64329031 (Bibliotēkā)
Fakss: 64329028
E-pasts: bibl.veclaicene@aluksne.lv

Kultūras karte

Darbalaiks

  • P:-
  • O:08:30-17:00
  • T:08:30-17:00
  • C:08:30-17:00
  • P:08:30-16:30
  • S:09:00-14:00
  • Sv:-
kultūras karte Latvijas filmu bibliotēkas SĀC AR LATVIJU BIBLIOTĒKĀ Jaunā LNB Digitālā kolekcija www.periodika.lv