Eksperimentāls pētījums ar pamatojumu salīdzinošajā etnogrāfijā un etnoloģijā. "Aplūkojot visu Latvijas novadu masku gājienus, nemaz nav nepieciešams ļoti uzmanīgi sekot aprakstam, lai saprastu, ka katram no galvenajiem gājienu tipiem - ķekatām, budēļiem, mārtiņbērniem, čigāniem - piemīt savas sevišķas vietējas iezīmes. Tās nosaka apvidus, jo, piemēram, ķekatas ir saistītas tikai ar Kurzemes novadiem. Budēļus galvenokārt pazīst Kurzemes un Zemgales robežnovados. Mārtiņbērnus, kā arī kāzu (godu) kūjeniekus sastopam gandrīz bez izņēmuma Vidzemē. Turpretī čigāni ir visos novados lietots masku gājienu dalībnieku apzīmējums, tomēr tas it sevišķi ir iesakņojies Zemgales-Vidzemes-Latgales robežnovados, kur masku gājiena dalībniekiem gandrīz nemaz cits nosaukums nav zināms. Un tomēr, kaut arī gājieniem katrā novadā ir savas īpatnības, tiem visiem ir arī kas kopējs, kas tos savstarpēji saista un ļauj tos vienoti apzīmēt par latviešu masku gājieniem." (autors) No vācu valodas tulkojušas Austra Vanaga un Margita Zālīte. Mārtiņa Plotkas dizains.