Šajā izdevumā pirmoreiz latviski publicētas franču 16. gadsimta domātāja Mišela de Montēņa (1533-1592) esejas no trešās grāmatas. Montēņa darbs (pirmā un otrā grāmata) nāca klajā 1580. gadā un īsā laikā piedzīvoja vairākus atkārtotus izdevumus. 1588. gadā pirmoreiz publicēta trešā grāmata, kas tapusi laikā, kad Montēņs bija pārlaidis mēra epidēmiju un piedzivoja niknas katoļu un hugenotu sadursmes, feodālo grupējumu cīņu par varu, vispārējas jukas, vardarbību, kas bija kļuvusi par normu, un draudošu valsts bojāeju, kā arī paša novecošanas un slimību pieredzi, par ko viņš vēsta tikpat nesaudzīgi un objektīvi kā par sociālajām norisēm. Tādējādi trešā grāmata iepriekšējās divās atklāto domu un spriedumu pasauli nenojauc, tomēr būtiski papildina ar dramatiskām juku laika ainām un jauniem redzespunktiem cilvēka dienišķās muļķības un prāta iespēju vērtējumā. No franču valodas un citātus no latīņu valodas tulkojusi Dagnija Dreika. Mākslinieks Rihards Delvers.