"Padevīgi ziņoju, obrlajtnanta kungs, ka esmu atkal šeit." Šveiks, vēl uz sliekšņa stāvēdams, raportēja tik sirsnīgi un nepiespiesti, ka virsleitnants Lukašs tūliņ atjēdzās. Kopš tā laika, kad pulkvedis Šrēders bija viņam paziņojis, ka viņš atkal dabūs Šveiku uz kakla, virsleitnants Lukašs domās atlika šo satikšanos. Katru rītu viņš sev sacīja: "Viņš vēl šodien neieradīsies, viņš būs tur kaut ko izstrādājis, un tāpēc viņu vēl paturēs."

 

Bet nē! Šveiks ir atkal klāt. Šis krietnais kareivis – īstens patriots, sirsnības un labestības iemiesojums – gatavs smīdināt lasītāju, bet ne tikai... Ne reizi vien nākas padomāt – kas patiesībā slēpjas aiz naivās vientiesības?

 

Grāmata sagatavota pēc 1983. gada izdevuma.

 

No čehu valodas tulkojusi Anna Bauga.