K. Ieviņa (1888-1977) romāns stāsta par divu draugu ceļojumiem pa Eiropu (lielākoties Itāliju), viņu raksturiem, morāli un piedzīvojumiem. Viens ir "bālais zēns" - romantiķis un ideālists, kurš skata mākslas un senās kultūras jaukumus itin kā autora acīm, otrs - lietpratīgs un cinisks dzīves baudītājs un sieviešu mednieks, kurš ņem visu, ko var dabūt, un samaitā to, kam pieskāries. Tam apkārtējais skaistums un pieminekļi ir tikai fons, uz kura risināt pavedināšanas intrigas. Tas ir jaunā laikmeta cilvēks, kurš rūpējas tikai par sevi un savām baudām, neraizējoties par salauztajām dzīvēm, ko atstāj aiz sevis.