Ceturtdien, 14. aprīlī plkst. 15.00 Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītavā tautas dziesminieka Imanta Ozola atceres sarīkojums "Bet sirds man pēc dzērvēm un vasaras skumst..." 

 

Šogad, 11. aprīlī Imants Ozols būtu svinējis 80. dzimšanas dienu...

...bet no 2002.gada viņa nav vairs starp mums, tāpēc šo aprīļa pēcpusdienu pavadīsim, atceroties Imantu un klausoties viņa dziesmās un dzejā. Mūsu viesi būs grupa "Epsilons" un Valdis ar Kristīni...

Imants Ozols dzimis Melnsilā, zvejnieku ģimenē 1931. gada 11. aprīlī. Ģimenē bija astoņi bērni – četras meitenes un četri zēni. Imants bija vecākais no viņiem.

Pēc acu traumas, kuru ieguva 4 gadu vecumā, darbojoties ar nazi, līdz 9 gadu vecumam viņš zaudēja redzi pilnībā. Un no tā brīža visa viņa dzīve saistījās ar Strazdumuižu.

Imanta Ozola dzimtā lieli dziedātāji ir bijuši gandrīz visi, un jau no bērnības viņam patika mūzika un literatūra. Pašmācības ceļā apguva akordeona spēli. Pirmie mēģinājumi gan dzejā, gan komponēšanā bija padsmitnieka gados.

Visā Latvijā viņš kļuva pazīstams pēc 1990. gada „Mikrofona” dziesmu aptaujas, kad uzvarēja dziesma „Rudens roze”. Dziesma, kura Strazdumuižā bija dziedāta jau gandrīz desmit gadus. Vēlāk „Mikrofona” aptaujās piedalījās arī citas Imanta Ozola dziesmas („Labu nakti”, „Dzērves” u.c.).

Nekliedziet, manas dzērves, nekliedziet,

Man arī aizgājušā atstāt ir žēl.

Nekliedziet, manas dzērves, nekliedziet,

Reiz katrai sāpei kā oglei ir jāizkvēl.

(Imants Ozols)