Ugāles bibliotēka šogad ir ieguvusi divas vērtīgas, vēsturiskas grāmatu kolekcijas.Viena atspoguļo padomju bibliotēkas saturu,un ir atlasīta no Meža papīra un kokapstrādes rūpniecības strādnieku arodbiedrības bibliotēkas. Otrā kolekcijā ir grāmatas no Ugāles bibliotekārajiem pirmsākumiem ar UGĀLES IZGĪITĪBAS BIEDRĪBAS zīmogiem.

No Meža papīra un kokapstrādes rūpniecības strādnieku arodbiedrības bibliotēkas Ugāles „Mežrūpniekos” tika atlasītas 359 grāmatas. Grāmatu kolekcija Padomju Latvijas bibliotēka ir vērtīga ar to, ka Mežrūpnieku bēniņos saglabātie izdevumi ir pārdzīvojuši laikmetu no piecdesmito gadu sākuma līdz mūsu dienām, nepiedzīvojot grāmatu norakstīšanu. Tās kopējais saturs lieliski raksturo padomju bibliotēku kā vienu no totalitārā režīma ideoloģiskās iespaidošanas instrumentiem, kurā lasīšana tika neuzkrītoši kontrolēta un vadīta. Vēl nebija interneta, televīzija spēra pirmos biklos soļus, cilvēku pārliecību garīgo būtību un uzskatus veidoja izlasītais. Pētot šīs grāmatas pārņem dažādu emociju gamma: no sajūsmas līdz nožēlai, no patiesas intereses līdz neizpratnei. Kolekcijas pērles ir fotoalbūmi „Padomju Latvijai-15”(1955.g.), „Padomju Latvija” (1965. un 1970. gadu izdevumi), plakātu izdevums „ Septiņgadu plāns”(1959.g.), „Pašdarbības skatuve”, un grāmatas, kuras bērnībā lasījām arī mēs un ir kļuvušas par bibliogrāfiskiem retumiem: 1958.gadā izdotā A.Sakses grāmata „Čitas burtnīca”, 1960.gadā iznākusī Raiņa bilžu grāmatiņa „ Lellu veļas diena”.

Var rasties jautājums, kāpēc šie senie propogandas materiāli ir jāglabā? Katram laikmetam ir savas vērtības, prioritātes un mērķi. Pēc padomju sistēmas nostaļģijas pārņemtiem grāmatu kolekcija atgādinās par sovjetizācijas ēnas pusēm. Jauniešiem tā ir iespēja vērtēt laikmetu, kurā bija jāaug viņu vecvecākiem. Varbūt arī jums būs interese pētīt Ugāles „Mežrūpnieku”  bēniņos saglabāto laikmeta liecību - Padomju Latvijas bibliotēku.

Vēl neliels ieskats pēckara gadu bibliotēkā no 1948.gadā satādītā bibliotēkas inspekcijas akta: „...Telpas tīras. Priekštelpā izvietoti divi plakāti „Grāmatas tautai”. Otrā telpā viens rakstāmgalds ar bērnu literatūru uz otra periodiskie laikraksti, trešais darba galds. Galdi ar sarkaniem galdautiem pārsegti. Pie sienas b.Leņina un Staļina portreti ierāmējumos. Divas foto montāžas. 1) Dzejnieka Raiņa foto uznēmumu bērnības, jaunības un pēdējo gadu un 2) atsevišķu P.S.R.S. rakstnieku ģīmetņu sakopojums. Pie otras sienas izvietots plakāts ar avīžu izgriezumiem „ Kritušo varoņu piemiņai”. Apstrādājums neglīts. Vienā stūrī sarkana auduma ierāmējumā uz  paaugstinājuma b. Staļina krūšu tēls”.

Otra kolekcija ir radikāli pretēja pirmajai. Tās ir 150 grāmatas, kuras izdotas no 1895.-1945.gadam un literārā žurnāla Domas 1927.-1932. gadu iesējumi. Visvērtīgākais ieguvums - kolekcijas 66 grāmatas un literārā žurnāla Domas iesējumi ar UGĀLES IZGLĪTĪBAS BIEDRĪBAS un UGĀLES 6-KLASĪGĀS PAMATSKOLAS zīmogiem. Tās ir grāmatas no pirmās bibliotēkas Ugālē. Kārlis Zaļkalns savā pārskatā 1933. gadā par izglītības biedrības 10 gadu darbību atceras: “Tā kā Ugāles pagastā nebija nevienas publiskas bibliotēkas, izglītības biedrības valde jau ātrāki bija iesniegusi kultūras fonda domei lūgumu piešķirt viņai vienu bibliotēkas komplektu. Kultūras fonda dome šo lūgumu bija izlēmusi labvēlīgi un jūlija mēnesī 1924.gadā biedrība saņem biblioteku, sastāvošu no 250 sējumiem 200 Ls vērtībā. Biedrības biedri saziedo dēles un tiek uztaisīts skapis grāmatu novietošanai. Uz biedrības lūgumu pagasta valde atļauj bibliotēkas skapi novietot pagasta namā. Grāmatas tiek sakārtotas, sarakstītas un tad ar pagasta aprakstu paziņots iedzīvotājiem, ka bibliotēka ir atvērta un katrs var dabūt grāmatas lasīšanai par brīvu. … No biedru vidus izvēl sešus biedrus, kuri pēc kārtas pa svētdienām izpilda bibliotekāra pienākumus. Ar svētdienu – 24. augustu 1924. gadā tiek iesākta bibliotēkas darbība.” Pārdzīvojot karu, padomju cenzūras grāmatu iznīcināšanas kampaņas, tās ir atgriezušās mājās.Ugāles bibliotēka ir atguvusi saknes, savu pamatu, un tās vēsture ir kļuvusi taustāma.

Paldies Inārai Bitei, Baibai Ernestovskai un citiem, kas jauši vai nejauši sekmēja abu grāmatu klekciju nonākšanu Ugāles bibliotēkā. Paldies Rainai Geidānei, kas rūpīgi grāmatas škiroja, kārtoja , reģistrēja inventāra grāmatā un katrai grāmatai ar roku uzrakstīja kataloga kartiņu – kā vecos laikos.

No 1. septembra līdz 15. oktobrim bibliotēkas apmeklētāji varēs skatīt grāmatu izstādi „ Mācību grāmatas un grāmatas, kuras māca”, veidotu no abām kolekcijām. Tajā izliktas  mācību grāmatas, kuras izdotas no1920.-1947. gadam. Piecdesmito un sešdesmito gadu izglītības tendences raksturo grāmatas no sērijām „Populāri zinātniskā bibliotēka”, „Tautas bibliotēka”, „Jaunais tehniķis”. Šajās grāmatās ietvertā informācija var noderēt arī šodien. No 15. oktobra bibliotēkas apmeklētāji grāmatu izstādē „Plašā un mīļā dzimtene” varēs skatīt foto albumus un grāmatas par Latviju un Padomju Savienību, kuras izdotas no 1937.-1971.gadam. Lasītājiem interesanti būs salīdzināt 1937.gadā Indriķa un Merjas Sleiņu grāmatu „ Dzintarzeme – dzimtene” ar 1949. gadā izdoto N. Mihailova grāmatu „ Pie dzimtenes kartes”.

Ja jūsu mājās glabājas kāda grāmata ar Ugāles Izglītības Biedrības zīmogiem, lūdzu atdāviniet tās Ugāles bibliotēkai. Grāmatām jātgriežas mājās!

Ziņu sagatavoja:
Inese Rumpa

Tagi: novadpētniecība, izstāde, Ugāles bibliotēka