Amerikā cilvēki labprāt palīdz. Gadu gaitā ir izveidojušās spēcīgas ziedošanas un mecenātisma tradīcijas. Tās attīstīt palīdz sponsoriem draudzīgā nodokļu sistēma. Saviem labdariem sabiedrība prot un labprāt arī saka paldies. Arī pēc ļoti daudz gadiem ziedotājus neaizmirst. Par to pārliecinājāmies katrā vietā, ko apmeklējām. Bibliotēkās ir speciāli stendi ar ziedotāju vārdiem. Uz katras lietas vai iekārtas ir plāksnīte ar finansētāja vārdu: uz soliņiem bibliotēkās un parkos, uz plauktiem, uz instalācijām, uz iekārtām… Klausoties stāstos par ziedotājiem un viņu mērķiem, nepamet sajūta, ka amerikāņiem svarīgāka par paldies saņemšanu ir paldies teikšana.

 

            Tulono bibliotēkā ir pieejams arī notāra pakalpojumi. Tie gan atšķiras no tiem, ko mēs saprotam ar notāra darbībām. Bibliotēkas vadītājai ir notāra sertifikāts, kas dod tiesības apliecināt paraksta patiesumu. Bibliotēkas lietotāji labprāt izmanto šo iespēju.

 

            Vatsekas publiskā bibliotēka lepojas ar savu bibliotēkas padomi un brīvprātīgo iesaistīšanu darbā. Brīvprātīgie ir neatsverams atbalsts un palīgi tādās bibliotēkās, kurās ir maz algotu darbinieku. Vatsekas publiskajā bibliotēkā ir viens pilnas slodzes un divi pusslodzes darbinieki. Tās atbalsts ir arī 9 bibliotēkas padomes darbinieki. Līdzīgi kā citās bibliotēkās, arī Vatsekas publiskajā bibliotēkā, brīvprātīgo mērķis ir atbalstīt bibliotēku jebkurā veidā, stimulēt tās darbību un piedalīties bibliotēkas aktivitātēs. Kas motivē brīvprātīgos ziedot savu laiku bibliotēkai? Kā paskaidroja kāds aktīvist, kura saknes ir Lietuvā: „Brīvprātīgie ASV ir visur. Šo valsti ir uzcēluši brīvprātīgie”. Viņš visu mūžu ir izmantojis bibliotēkas sniegtos pakalpojumus, tagad grib palīdzēt bibliotēkai. Brīvprātīgo aktivitātes ir dažādās- sākot no pasākumu organizēšanas, grāmatu lasīšanas bērniem, līdz pat plauktu, logu tīrīšanas un trauku mazgāšanas pēc pasākumiem. Tam bijām liecinieki arī mēs. Traukus pēc mūsu pusdienām mazgāja bijusī direktore, tagad brīvprātīgā.

 

        Ja brīvprātīgo darbība ir saistīta ar praktisko palīdzību, tad bibliotēkas padomes uzdevums ir sekot, kā nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta bibliotēkas mērķu un misijas realizēšanai. Tā piedalās bibliotēkas stratēģiskā plāna izstrādāšanā, pieņem lēmumus par jauna bibliotēkas aprīkojuma iegādi, akceptē jaunu darbinieku stāšanos amatā, piesaista ziedotājus. Tā faktiski kontrolē bibliotēkas darbu. Bibliotēku budžeti veidojas no nekustamā īpašuma nodokļa un pārdošanas ieņēmumiem pašvaldībās. Finansējumam nonākot bibliotēkās- mērijas to vairs nekontrolē un nemazina. Pilsētu pārvaldes maz iesaistās bibliotēku darbā, jo uzticas padomēm. Bibliotēku padomes nav algotas, tās parasti ir vietējās kopienas ievēlētas. Ir arī pašvaldības, kur bibliotēku padomes locekļus izvēlas bibliotēkas direktors un apstiprina mērs.