Čikāgas publiskās bibliotēkas telpas ir plašas, pat ļoti. Fonds, pasākumu un izstāžu zāles ir izkārtotas 10 stāvos. Pasaules literatūras un valodniecības nodaļā ir divi plaukti ar grāmatām latviešu valodā- pārsvarā trimdas autoru 50-60 gadu izdevumi. Jāatzīst, ka bibliotēka mūs nepārsteidz ar lielu lasītāju plūsmu, zāles bija patukšas. Par to, ka šīs bibliotēkas krājums netiek pilnvērtīgi izmantots, tikšanās reizē ar mums, pauda arī Čikāgas latvieši.

 

            Vispiepildītākā bija datorzāle, kur iedzīvotāji nāk maksāt rēķinus un izmanto cita veida interneta pakalpojumus. Arī pusaudžu nodaļa, tāpat kā citās ASV bibliotēkās, bija paskaļa. Bet, kā teica mūsu gide: „Mēs sāksim uztraukties, kad telpās būs klusums.” Šeit Čikāgas jaunieši nāk izklaidēties, spēlējot dažādas datorspēles. Radošās attīstības stūrītis bija klusāks. Tajās pusaudži pulcējas, kad tiek rīkoti pasākumi, radošās darbnīcas, viktorīnas. Mani izbrīnīja fakts, ka profesionālais fotoprinteris, ar kuru var izgatavot arī plakātus un par kura lietošanu nav jāmaksā, faktiski netiekot izmantots. Jāatzīst, ka viss šeit redzētais aprīkojums bija profesionāls un ekskluzīvs. Secinājumu vērts ir fakts, ka šai nodaļā par audzinātājiem- bibliotekāriem tiek pieņemti tikai vīrieši. Arī pusaudžu nodaļā, tāpat kā visā Čikāgas publiskā bibliotēkā, kārtību uzrauga apsargi, kuru nopietnais un respektablais izskats mūsos raisīja nelielu diskomfortu. Fotografēt cilvēkus nebija atļauts, bet kā lai nofotografē spēles, ko spēlē pusaudži?

 

            Čikāgas publiskā bibliotēka piedāvā kādu bibliotēku darbībai neraksturīgu pakalpojumu. Mūziķiem ir iespēja speciālās istabiņās (pavisam 6) vingrināties dziedāšanā vai mūzikas instrumentu spēlē, tādējādi netraucējot savus dzīvokļu kaimiņus. Mūzikas lasītavā ir liela mūzikas ierakstu kolekcija un tiek piedāvāta arī iespēja klausīties un skatīties visdažādāko veidu ierakstus: DVD, CD, plates, kasetes lentas.

 

            Pirmā lauku bibliotēka, ko apmeklējām, bija Arthur publiskā bibliotēka. Tai ir jāspēj apkalpot gan tradicionālos klientus, gan Amish kopienas pārstāvjus.

Amish dzīvesveida pamatā ir ticība, ģimene un kopiena. Laulības sarunā vecāki un savu piekrišanu dod baznīca. Viņu mājās nav elektrības, televizora un datora. Lai darbinātu veļas mašīnu, ledusskapi un citus sadzīves priekšmetus, tiek izmantota gāze. Arī gaismu nodrošina gāzes lampas. Nezinu kam bija domāti vēja ģeneratori, ko redzēju gandrīz katrā Amish sētā. Viņu īpašumā nedrīkst būt auto. Lai pārvietotos tiek izmantoti zirgu pajūgi. Tālākiem braucieniem tiek līgts šoferis, jo pašiem braukšanas tiesības liedz iegūt ticība. Laukus apstrādā ar zirgiem un pašu gatavotas tehnikas palīdzību. Amihc kopiena drīkst lietot tikai pašu audzēto un pagatavoto, arī apģērbs ir pašu austs un šūts. Amish ģimenes apciemojums izraisīja šaubas un neticību. Vai tik tiešām viss ir pašu roku gatavots.