Valda Bisenieka vārds Stopiņu iedzīvotājiem nav svešs, jo viņa dzimtās mājas ir Stopiņu pagasta “Līgas”. Tiesa gan, pēc kara beigām Bisenieks šajās mājās nav atgriezies. 
Viņš bija cilvēks, kuram svarīgā cilvēka garīgā izaugsme, sasaiste ar visumu un Dieva mīlestība. Lai gan tulkojis sarežģītus darbus, Bisenieks bijis radošs cilvēks. Materiālās vērtības bijušas svarīgas tikai pastarpināti. Lai gan fiziskā spēka šim cilvēkam, iespējams, nav bijis tik daudz, tomēr jau no mazotnes viņš mīlējis valodas un literatūras klasiku. Poļu, vācu, franču valodas tulkotājam vedušās jau no bērnības. Un to, ka Bisenieks būs valodnieks viņš zinājis jau no pirmās klases. Pēc augstskolas beigšanas Bisenieks pats strādājis par pasniedzēju. Papildus tulkošanai bijis latviešu – vācu vārdnīcas līdzautors un titulredaktors. Protams, Valdis Bisenieks nav tik zināms, kā citi tulkotāji, valodnieki, filologi. Jo īpaši, ja runājam par bohēmu. Bet arī ap viņu spietojuši kolorīti tipāži. Viņa dzīvoklis bijis “literārām padarīšanām vienmēr stipri vaļā”. Savu garīgo pacēlumu un vieglprātīgās dabas dēļ viņš pāris reizes nonācis psihiatriskajā slimnīcā, tomēr – studenti viņu uzskatījuši par izcilu cilvēku. 2009.gadā atdzejotājs, vācu valodas un literatūras pasniedzējs, habilitētais filoloģijas doktors iecelts par atzinības krusta komandieri par mūža darbu valodniecībā. Savulaik saņēmis arī Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu.
Arī mūža nogalē Bisenieks nekur tālu no Stopiņiem nav nošķīries. Dzīvojis tepat kaimiņos – Dreiliņos. Uzturējis spartisku dzīvesveidu, esot arī sirmgalvja vecumā. Cēlies četros no rīta, dzēris tēju un benediktīniešu liķieri un skrējis pa pļavām, caur mežu. Spēlējis kāršu spēles.  Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas izstādē uzzināsiet vairāk par šo mazzināmo dižo garu, harmonisko cilvēku un vienlaikus – dzīves baudītāju Valdi Bisenieku.