Rakstniecei, īso prozu autorei Zentai Mauriņai – 120. (15.12.1897 – 25.04.1978).

Zenta Mauriņa ir sava laika ideāliste. Cilvēks, kurš ne tikai cildināja latvisko, bet bija arī pasaules pilsone kultūrā un literatūrā. Neskatoties uz fizisko kustību ierobežotību, viņas skatījums uz vissīkākajām lietām ir vispusīgs. Zentas Mauriņas dzīve gan caur faktiem, gan, lirisku skatījumu aprakstīta vairākās grāmatās. Mauriņa savulaik studējusi gan filozofiju, gan baltu filoloģiju. Tostarp, aizstāvējusi filoloģijas doktora grādu, rakstot pat Friča Bārdas daiļradi. Zentai Mauriņai ir ko teikt arī par Raini, Poruku, Dostojevski, Brigaderi un Danti. Mauriņa ir izcila personība – daudziem rakstniekiem un biogrāfiem ir ko teikt arī par viņu. Mauriņas grāmatas izdotas ne tikai latviski, bet arī vācu valodā. Zenta Mauriņa ir arī vairāku stipendiju, prēmiju un apbalvojumu īpašniece. Kā jau filozofijas speciālistei, viņai pieder spēja izteikties metaforiski. Bet Mauriņas metaforas balstās arīdzan uz citu autoru darbiem, jo viņa pati bijusi liela lasītāja. Caur kultūru ieguvusi draugus Vācijā, Zviedrijā, Šveicē. Sieviete, kuras spēks nenāca caur uzkrītošu sievišķību, bet caur garīgumu. Protams, ka viņas stāstos dominē pagājušā gadsimta vēsmas, taču tām ir savs mūsdienīgums. Viņa tiek saukta gan par “Gaismas dārznieci”, gan uzskatīta par gaismas nesēju. Kopumā latviski un svešvalodās šobrīd izdoti 202 dažādi Zentas Mauriņas darbu un ar viņu saistītās literatūras izdevumi. Tā vēl nesen, 2016. gadā izdota Rutas Upītes krievu valodā iznākusī grāmata “Еще так хотелось жить”, kuras priekšvārdu reiz rakstījusi Zenta Mauriņa, bet pirmās Mauriņas grāmatas izdotas pagājušā gadsimta 20 gadu beigās. Ar Ulbrokas bibliotēkā pieejamajām grāmatām iepazīstināsim decembrī notiekošajā izstādē.

Ziņu sagatavoja:

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas bibliogrāfe


Ieva Mūrniece

Tagi: Esejas, Izstāde, Ulbrokas bibliotēka, Zenta Mauriņa, Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka