Šī gada vasaras noslēgumā Pierīgas reģiona bibliotekāri apmeklēja Cēsu rajona bibliotēkas vienlaikus, baudot Cēsu apkārtnes skaistumu.

 

Vispirms viesojāmies Amatas novada Līvu bibliotēkā, kur vienlaikus ar vēderpriekiem var baudīt arī garīgo barību, jo bibliotēka atrodas tieši blakus veikala telpām.  Plašās telpas aicina izvēlēties kaut ko no 6000 lielā grāmatu klāsta, bet lasītājiem tiek piedāvāti arī 13 periodiskie izdevumi, kā arī novadpētniecības materiālu klāsts.  Šo bibliotēku vada un pārvalda bibliotekāre Lidija Rutkovska.

Pēc tam devāmies apmeklēt pašu galveno – Cēsu Centrālo bibliotēku, kas ir šī reģiona galvenā bibliotēka. Tiekam silti sagaidītas ar bibliotēkas direktores Natālijas Kramas ievadvārdiem. Viņas pavadībā izstaigājam visu bibliotēku, ieskaitot pašu, pagrabu var teikt krājuma telpas, kur atrodas bibliotēkas mazkustīgais krājums un vēsturiskas regālijas. Pavisam šajā reģionā ir 29 bibliotēkas. Bez tām novada paspārnē ir arī visas izglītības iestāžu bibliotēkas un Eiropas Savienības informācijas punkts. Bibliotēkā strādā 24 cilvēki, no kuriem 16 ir tieši bibliotekārie darbinieki. Kopīgiem spēkiem bibliotēkā tie organizētas dažādas tikšanās, citi pasākumi un izstādes. Šogad renovēšanas nobeigumu pieredzējusī bibliotēka sastāv no 3 stāviem jeb pieaugušo apkalpošanas nodaļas, bērnu apkalpošanas nodaļas, periodikas lasītavas, novadpētniecības lasītavas un individuālās lasītavas. Šeit atrodas arī miniatūrgrāmatu kolekcija, bet bibliotēkas trešais stāvs atvēlēts bibliotēkas darbiniekiem – administrācijai, apmācībai un atpūtai. Arī bibliotēkas ārējais izskats aicināt aicina iekšā, jo visai ēkai cauri vijas tulpju motīvs, kā arī īpaši izgaismoti stikla skursteņi. Ēkas fasādi grezno 5 lukturīši, kuri ir arī Cēsu pilsētas simbols. Ar īpašu auru apveltītajā bibliotēkā notiek arī bezmaksas ekskursijas. Glīto bibliotēkās konstrukciju un noformējumu veidojis Jura Pogas arhitektu birojs un būvfirma „Vidzemes energoceltnieks”. Visā bibliotēkā jūtama rosība. Mazākie bērni cītīgi lasa grāmatas savā raibajā stūrītī, bet mazliet lielāki – izmanto bibliotēkas piedāvāto bezvadu internetu savos planšetdatoros un telefonos. Savukārt lasītavā atrodam ap galdu sasēdušus laikrakstu lasītājus. Kopumā, bibliotēkā jūtama aicinoša atmosfēra. Te savu pērli lasīšanai var atrast ikviens.

Pēc viesošanās šajā bibliotēkā devāmies apskatīt vēl vienu Vidzemes pērli – jauno koncertzāli, kas tā arī nosaukta „Cēsis”. Tā veidota kā daudzfunkcionāla iestāde, kas piesaista ne tikai mūziķus, bet arī teātra un kino, deju izrāžu un izstāžu skatītājus. Tiekam izvadāti pa telpām, kuras ikdienā parastam apmeklētājam nav pieejamas, piemēram – mākslinieku sagatavošanās, grimēšanās telpas. Paguvām iemēģināt gan kinozāles krēslus, gan pašu skatuvi, gan iejusties skatītāju lomās. Jāpiebilst, ka viss interjers un mēbeles veidots latviešu meistaru rokām.

Braucienā tikām izklaidētas ar ekskursiju pa Cēsu pilsētas svarīgākajiem objektiem – gan ar autobusu, gan kājām ejot. Par spīti pēdējam vasaras lietum, raibajiem lietussargiem zibot, izstaigājām gan gar krāšņajām un vēsturiskajām Cēsu dzīvojamajām ēkām, gan pabijām Svētā Jāņa baznīcā un Cēsu Jaunās pils laukumā. Ekskursija noslēdzās pie slavenajiem Cēsu melnajiem gulbjiem.

Kolēģu pieredzē lūkojās un iespaidos dalījās Ulbrokas bibliotēkas un Sauriešu bibliotēkas darbinieces, rakstītā izklāstā redzēto sagatavoja bibliotekāre Ieva Mūrniece.