„Vecās kultūras rakstiņš, pieredzes bagāts un gudrs.”Imants Ziedonis

Radošu darbu un domu pārņemts, ir „Lielkāju” māju saimnieks Uldis Sterģis. Tēlnieka un akmeņkaļa ikdienas darbs, galvenokārt saistīts ar spēcīgu zīmju un rakstu mitoloģisko veidošanu granītā. Par zīmēm, simboliem un laikmeta liecībām šoreiz kultūrvēsturiskās mājvietas kontekstā.

Redzamā ēka ir barona Ulenbroka vasaras māja ar smilšu griestiem un zāģētiem baļķiem un mazliet restaurētiem skursteņiem, domājams celta 19. gs. 1890. gadā (attēls Nr. 1,2). „Jā, smilšu griesti. Nākamais, šai mājai jumts bija apmēram kādu metru vēl pa kreisi un garāks un... starp abām šīm spārēm bija, nāca tāds savienojums – krusts, lai saturētu” (Uldis Sterģis). Sākotnējais jumta segums ar dēlīšiem, tagadējais ar šīferi” (attēls Nr.3,4,5.)

Pārbūve skārusi arī logu nomaiņu (attēls Nr.6,7) vai aizmūrēšanu un verandas nojaukšanu. „Šī veranda varēja būt pēc proporcijām būt apmēram trīs metri reiz.... šeit nāca slēģi... tātad viens, divi ar pusi, tāda, pieci metri reiz trīs, varēja būt veranda”. „Pirmajā pasaules kara laikā te ir bijis hospitālis” (Uldis Sterģis). Lielkāju mājās atrodam vairākas durvis (attēls Nr.8, 9,10), kassaglabājušas savu sākotnējo izskatu.

„19. gadsimta sākumā mani radi ieradās te, no Dreiliņiem un tad jau te kaut kādi radi bij jau priekšā, tukšā vietā nebij, bet tas galvenais Miķelsons ieradās ar nu, es nezinu vai zābaki bij kājā vai nebij, maisiņā tur, ja un..tā šis bija ledusskapis (leduspagrabs) (attēls Nr.11) un tad tas tā sastāvēja no trim daļām, tagad ir palikušas tikai divi daļas, šeitan ir ar betona griestiem un tālāk bija ar smilšu griesti, noņemami, tajā vietējā dīķītī sazāģēja ledusklučus, salika iekšā no augšas, tad salmus vai kūdru vai pakaišus pa virsu un glabāja pienu un šajā te kūtī bija tur padsmit govis, divi vai trīs vai cik tur tie zirgi, bullis un, un šī Stopiņu pagasta zemnieku saimniecība „Lielkājas” pacēlās un varēja nomaksāt, vajadzēja izmaksāt to zemi, cik tur tos tūkstošus, pateicoties Rīgas tuvumam, pienkopībai un kāpostiem un gurķiem, un ar kāpostiem un gurķiem dzīvoja arī Dreiliņi, un te bija milzīgas kāpostu mucas, grandiozas, šādas te, kur pa trepēm iekāpa iekšā” (Uldis Sterģis).

„Un tas man, vecāsmātes brālis bij prasmīgs saimnieks, tādu, kā lai saka, ar vērienu un enerģiju, ar izdomu, ar zelta rokām. Kāpēc ar zelta rokām? Tāpēc, ka viņš pats taisīja mucas, bet tas ir mucenieku amats” (Uldis Sterģis).

„Pats stīpoja, tur smēdīte bij, spēlēja vijoli, bet kāpēc es runāju par vijoles spēlēšanu, tāpēc, ka tā vijole bija no Ulbrokas muižas un tā bija īpaša vijole un tajā vijolē bija, varbūt no putekļiem, tāda mazliet pelēcīgi brūngana tā krāsa, nevis tāda mirdzoša, viņa nebij, tad te bij tāda, tādi S veida izgriezumi tai skaņai un es, kad maziņš, lūrēju tur tas caurums un tur iespraustas bij daudzas medaļas, nu tādi kā ģerboņi, daudzas un labajā pusē bij tāds perlamutra rotājums, perlamutra, rombveidīgs. Un tad Rīgas mūziķi bija piedāvājuši viņam par to vijoli....četrsimt latus, liela nauda, kas bij teicis – nu pārdod – viņš saka, „bet tā taču ir vijole” (Uldis Sterģis).

Neskatoties uz ģimenes tālāko likteni vijole netika pārdota, bet arī šobrīd nevaram to apskatīt.

„..šeit ir vecie krievu kapi, pareizticīgo, nē, staroveru kapi, tas puduris un, un te bija baznīciņa un te bija tas krievu ciemats Sidvari vai Sidvori. Tātad, šeitan man tā baznīca ir, aiz šī, tā, tas ir vecais malkas šķūnis un tā bija, tas milzīgais guļbūves šķūnis”( Uldis Sterģis). Redzamās guļbūves vietā kādreiz bija rija.

Šitā ir kūts, tātad te ir akmeņi, kaut kur pusotra metra augstumā, plēstie un saucās – dziļā kūts. Un tad, kad visu ziemu mēsli bija krājušies, tad pa šīm durvīm iebrauca ar ratiem iekšā, muguras kūpēja, bet viņi, tie mēsli, bija izsiluši, svarīgi bija, lai viņi izsilst.

Mājas priekša jā, es tas mazais esmu durvīs (attēls Nr.22).

Jā, bet te ir mana māja, fotografēta. Te ir mana māja, re viņa ir, re (attēls Nr.21).

Jā „Lielkājas”, „Lielkāju” ganāmpulks, jā viņš ir milzīgs.. ” (Uldis Sterģis).

 

Video: http://www.youtube.com/watch?v=BBmOqU6ypug

Ziņu sagatavoja:
Ulbrokas bibliotēka

Tagi: mājas, ēkas, Stopiņu novads, Stopiņi, Lielkājas, Uldis Sterģis