„ ..teikt, ka te kaut kur ir robeža vai mala un ka te vai tur kaut kas jānodala..” Imants Ziedonis

Māju nosaukums vedina domāt, ka ēka pieredzējusi daudzu ļaužu likteņus. Ēka gan atrodas meža ceļa malā, un nekas vairs neliecina, ka šeit būtu bijuši vareni tīrumi vai lauksaimniekiem darbīga vide. Divstāvu koka ēka ar bēniņu izbūvi celta 19.gs.2.pusē un 20.gs.30.gados apmesta (attēls Nr.1,3). Jumtgales nošļaupums vedina domāt, ka senākajos laikos tur varēja būt fahverka motīvs.

Tāpat kā jumta iesegums ar viļņoto šīferi, tikpat nemierīgi „viļņojošs” ir ēkas dvēseles stāvoklis – iekšējā dzīve. Tagad tā ir sociālā ēka, kur ļaudis nāk un iet, ja dzīves apstākļi uzlabojas (attēls Nr.6,7) . Viena problēma – kopīgs mājoklis, kur neviens īsti neiesaistās tā uzlabošanā, kaut vai sevis dēļ. Sak, gan jau kāds cits aiz manis sakops.

Ēkas apjomā izceļas kāpņu telpa, kurai kāds asprātis augšgalā uzlicis lielo pulksteņa ciparnīcu kā atgādinājumu (attēls Nr.5), ka Laika rats ir nepielūdzams, tāpat kā ēkas mūža ilgums. To var redzēt, zem nokritušā apmetuma (attēls Nr.2), kur pavīd dēļu karkass, kas piesegts tik ar papi. I stāvā kādreiz ir bijuši logu slēģi (attēls Nr.4), lai vēlās vakara stundās ļaudis varētu mierīgi pavadīt vakara stundas. Veco kāpņu (attēls Nr.8, 9, 10) elegantais liekums ir kā atgādinājums par ēkas mūža ilgumu, bet zudušie virpotie margu balustri liecina, ka 20.gs. ir ieviesis savas korekcijas.

„Līdumnieku” gaitas turpinās, šoreiz jau 21.gadsimtā.

 

 

 

Ziņu sagatavoja:
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālā valsts inspektore,
mākslas zinātniece, neskaitāmu publikāciju un grāmatu autore un līdzautore Vita Banga

Tagi: mājas, ēkas, Stopiņu novads, Stopiņi, Vita Banga, Līdumnieki