„Lai kur iet saule, Lai iet kā iedama, Vienmēr pagriežas Pretī ziedam.” Imants Ziedonis

Mūsdienīgi moderna ciemata ”Vālodzes” individuālo māju apbūvē atrodam sirmmāmiņu, dzīvesdraugu un autentisku guļbūves namiņu ar nosaukumu „Ziemeļu gatve 8”. Zentai Podānei (attēls Nr.1,2) dzīves un gadu ritums tinams jau deviņdesmit divu gadu kamolā. Un tas ir vairāk, nekā datēta 1930. gadā celtā guļbūve (attēls Nr.3). Mājas saimniece Skaidrīte Krūmiņa pēc vairāk kā sešdesmit gadiem mājas iegādi 1993. gadā pamato ar vēlmi iepriecināt vecākus un saglabāt latvisko ainavu „nopirku viņu arī tāpēc, ka šeit bija ļoti skaists bērzs. Ļoti skaists, liels, liels bērzs” (Skaidrīte Krūmiņa).

Māja pirkta no Ventera Kārļa*, kura dzimtas likteņi vadīti izsūtījumā. „Tieši par to māju.. par to māju, tikai zinu, ka viņi ir bijuši izsūtīti, izsūtīts, jau es saprotu ir viņa tēvs, jau to māju ir cēlis un, un viņi ir bijuši izsūtīti uz Sibīriju uz Seļikamsku viņi ir bijuši izsūtīti, četrdesmit pirmā gada jūnijā, un, un šis saimnieks no kā es nopirku, viņš ir dzimis tūkstot deviņsimt trīsdesmitajā gadā, un viņi kā ir atgriezušies, tā viņi..viņiem šeit bija tā māja, pretim bija šķūnis ļoti liels” (Skaidrīte Krūmiņa).

*/Kārlis Jēkaba dēls Venters-Vinters, leitnants, 1924.gadā apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni un Igaunijas Balto krustu – „atvaļināts 1921.gada 20. janvārī. Zemkopis Stopiņu pagastā. 1941.g. jūnijā no Stopiņu pagasta Ziemeļiem deportēts uz Krieviju, Soļikamsku. Nošauts 1942.gada 6.aprīlī.” Zvaigznīte B. (2005) Mēs stāstām par stopiņu novadu. Rīga: Pētergailis, 51.lpp./

Šobrīd ne šķūņa, ne kūtiņa nav dabā redzami. Sovhoza laikiem savs rokraksts, bet redzamā guļbūves māja (attēls Nr.4, 5, 6, 7, 8, 9) saglabājusies un priecē ar savu neizmainīto arhitektūru gan ārēji, gan iekšēji (attēls Nr.10, 11). Redzamā ēka ir pieklājīgs Brīvdabas muzeja ansambļa elements.

„Te ir labi, kā pa seniem laikiem dzīvojam. Mums viss ir kā pa seniem laikiem. Mums ar bija saimniecība, ar tāpat strādājām, lauku zēni bij un viss, visa iedzīve bij, viss kas lauku sētā pienākas. Nu tāda pate dzīve...”.„Atceros agrāk pavasaros saulīte bija tik augstu, knapi ieraudzīt varēja, tagad gandrīz vai uz galvas krīt virsū, jā, nudien tā bija!” (Zenta Podāne).

Arī mēs pamanījām Zenta kundzes silto un labvēlīgo skatu, par to saglabāto māju sajūtu un to, ka visi labi jūtas, par to paldies, tas droši vien pateicoties visiem kopā, jo bez meitas atbalsta un pārraudzības neiztikt. Uzņēmīgs un drošs ir ceļš no Ļaudonas puses Madonas rajona 1969. gadā. Dzīvošana vispirms Līčos, vecajā Šaluhina muižā, šobrīd ciematā pie Rīgas.

 

Ziņu sagatavoja:
Ulbrokas bibliotēka

Tagi: mājas, ēkas, Stopiņu novads, Stopiņi, Ziemeļu gatve 8, Vālodzes, Zenta Podāne, Skaidrīte Krūmiņa, Kārlis Venters, Kārlis Venters-Vinters