Tik – gaisma plūst. Tik silta un tik mīļa, pa labi un pa kreisi Māra dzied, un augšup debesīs kā gaisma dziļa, uz mani atskatoties, Laima iet. /I.Ziedonis/

Netālu no ceļa saules apspīdēta un zāles ieskauta stāv balta māja. Lūkojot pēc mājas saimniekiem pagalmā uzrunātā sieviete, stāsta, ka „Mēs atrodamies „Kalējos”,Pētera Brūvera dzimtajās mājās, „Šeit saimnieko Pētera mamma, Vija Brūvere...”. Tālāk Iveta Brūvere mūs pavada līdz nama durvīm, kur sastopam tagadējo „Kalēju” saimnieci Viju Brūveri (dz. 1929.), kura šeit pati saimnieko kopš 1977.gada.

„Kalēji” ir viena no senajām mājvietām Stopiņu novadā, kas ir ne tikai liecība par pirmskara būvēm Latvijā. Šeit mājo dzejnieka Pētera Brūvera gars, kas vijas cari visai sarunai ar dzejnieka māti Viju: „... mēs (Vija un Pāvels Brūveri) dzīvojām pāri ceļam, mēs bijām arī īrnieki tur. Un Pēters vēl tur nebija un tad mēs kā īrnieki atnācām pie Generta un mēs te sākām dzīvot un tad piedzima piecdesmit septītajā gadā Pēters (1957. – 2011.) – šeitan, un tā viss sākās”.

Māju būvējis kalējs Jānis Generts (1886. Paņevežā (Lietuva) – 1963. Stopiņos) „Jānim Genertam (attēls Nr.1) piederēja. Viņš bija kalējs un viņš šeitan sāka būvēties. Tas bija Latvijas laikā,” stāsta Vija Brūvere.

Saimnieces rādītie dokumenti (attēls Nr.2) liecina, ka J.Generts 1930.gadā no Jāņa (Jānis-Vilis) Bričkas pircis zemi, uz kuras vēlāk jau pats būvējis māju.

Ulbrokas muižas apbūves gabala plānā (attēls Nr.3) atzīmēts atdalītais zemes gabals, kuru pircis Jānis Generts.

Brūveri mājā ienākuši kā īrnieki, vēlāk pēc kalēja Jāņa Generta nāves mājas īpašniece bija viņa atraitne Minna Generte dzim.Dūna (1891. – 1964.), no kuras Brūveri māju atpirkuši un 1964.gadā par mājas saimnieku kļūst Pāvels Brūveris (1923. – 1976.):„...tad mēs no Generts kundzes nopirkām, nopirkām to māju, viņa tādā vecumā bija visu... šito pusi nopirkām un to... Mēs ļoti labi dzīvojām ar Generti. Un tā nu mēs te palikām šeitan abi kā saimnieki. Un Pēteris te gāja pamatskolā, i vidusskolā četrdesmit devītajā (49.vidusskola) un pēc tam studēja un tad viņš gāja arī tajā kādā tur radio tehnikumā, ... nebija jau universitātes, nu ja, nebija uzņemšana. Pēc tam viņu tikai uzņēma un sāka iet augstskolā un tā arī beidza un viss šiten te,”atmiņās dalās dzejnieka māte.

Mājas plānojumā (attēls Nr.4) gadu gaitā nav veiktas lielas izmaiņas. Jaunie mājas saimnieki Brūveri ap 20.gadsimta 60-tajiem gadiem nojaukuši gala ieeju un piebūvējuši koridoru tā savienojot visas mājas telpas, līdz ar koridora izbūvi izveidota otra ieeja mājā, līdzīgi kā tas bijis jau agrāk. Otras lielākās izmaiņas ir skārušas mājas jumtu (attēli Nr.5,6): „...mēs ar vīru šito te koridoru visu, jumtu uzlikām, bija jau tikai skaidu tāds jumtiņš, kad mēs dzīvojām,.” atmiņās par paveikto dalās saimniece. Mājā ir veikti remonti, bet mājas vecākajā daļā gan logi, gan durvis (attēls Nr.7,8) saglabājušies kopš tās uzcelšanas.

Mājā savijas senlaicīgās un mūsdienu vērtības – Pētera Brūvera istabā uz galda atrodams mazs senlaicīgs skapītis, kas glabā nelielu daļu no dzejnieka radošās darbības (attēls Nr.9).

„Kalēju” dārzā, sarunājoties ar Viju Brūveri, jūt latviešu veiktā darba pamatīgumu, kas vijas cauri laikmetiem un atstāj neizdzēšamas pēdas mūsu kultūrvēsturiskajās vērtībās.

 

Video - Kalēji 25.04.2014 Stopiņu novada bibliotekāru talka - http://www.youtube.com/watch?v=tg2VrR-wIR4

Ziņu sagatavoja:
Ulbrokas bibliotēka

Tagi: mājas, ēkas, Stopiņu novads, Stopiņi, Kalēji, Pēters Brūveris, Vija Brūvere, Jānis Generts, Pāvels Brūveris, Iveta Brūvere