Un pār eglēm un pār ievām liela plata elpa dveš, tur, kur mežs ir tagad Dievam – tur man arī zaļo mežs. Imants Ziedonis.

Jāņa Brasliņa (1935) labvēlīgais skatiens un sirsnīgais smaids ir kā spēka pavediens starp vakardienu un rītdienu, kā saikne starp debesīm un zemi. Paša stādītā bērzu audze nav nekas cits, kā redzīgums, pamatīgums un nemitīgs radīšanas prieks.

Tālajā 1928. gadā Jāņa Brasliņa vecaistēvs Jūlijs Jāņa dēls Liepa (1877 - 1944), būdams nabags un septiņu brāļu brālis,no Ulbrokas muižas nopirka zemi bez latiem kabatā. Kā lasāms Zemes grāmatā par viens tūkstotis divdesmit vienu latu. Iegūto bankas parādu trīs tūkstoši trīs simti latu veiksmīgi nolīdzina ar savā īpašumā atrasto kaļķakmens resursu atradnēm, ko atvēlē Ulbrokas ceļa daļai. Darbus vada Jāņa tētis Jānis Brasliņš Jūlija dēls (1905 – 198?), toreiz jaunais speciālists, kas nopietni ieskatās Almas, meitas uzvārds Liepa, daiļumā un darba prasmēs. Abu kopdzīvē dzimusi meita Ārija, dēls Jānis un meita Māra Brasliņa.

Vectēva māja „Liepas”(attēls Nr.1,2,3) ir, un paliek arī Jāņa Brasliņa dzīvesvieta, ko 1960. gada otrajā pusē skārusi pārbūve. Koka ēkai nomainīti logi (1963), lubiņu jumts uz šīferi (1967), māja apšūta ar silikāta ķieģeļiem (attēls Nr.5). Daļēji veikta grīdas nomaiņa. Atrodam platos grīdas dēļus (attēls Nr.8), apaļos koka durvju rokturus. Dzimtas pērles – vecāsmātes Almas Liepas (1884 -1957), meitas uzvārds Linga, kumode ar spoguli (attēls Nr.6)un mātes Almas Otīlijas Brasliņas (1907 - 1976) klavieres (attēls Nr.7).

Mājas tuvumā aka (attēls Nr.9), kūts (attēls Nr.10,11), liepu gatve (attēls Nr. 4)), kas iezīmē kādreizējā ceļa aprises. Saimnieka Jāņa iekšpagalmā atrodam auglīgu siltumnīcu, silto āra dušu, traktoram darbavieta – stāvvieta, pagrabs (attēls Nr.12,13,14), kura pamatā ir zaļbarības bedre un visu cieņu – saimnieka ofiss.

Sirds un prāta līksmībai glīti izkopts dīķītis (attēls Nr.16), kas pirmsākumos ir Jāņa darbavieta, ganot un padzirdot „Liepu” saimniecībā esošās govis.

Nenogurdināmais ”Liepu” māju trešās paaudzes saimnieks Jānis Brasliņš savas apzinīgās darba gaitas saista ar Ulbrokas radiostacijas inženiera pienākumiem Ulbrokas muižā, strādājot vienā darbavietā no 1956. gada līdz vecuma pensijai. Inženiera konstruktora dotības atrodam arī šodienas saimniekošanas praksē - lietu un vajadzību likumsakarībās. Mājā ir paša pārbūvētas kāpnes ērtākai vannas istabas izbūvei, centrālapkures sistēmas izveide, grīdas nomaiņa un tehniska cilvēka vajadzībām plānota rezidences izbūve jumta stāvā. To raksturo darbīga vide, radītāja prieks un saimniecisks skats nākotnē, bet paverot skatu augšup redzams debess jums, iztālēm bērzu birzs (attēls Nr.15) un sirsnīga mājas sajūta.

 

 

Ziņu sagatavoja:
Ulbrokas bibliotēka

Tagi: mājas, ēkas, Stopiņu novads, Mājvietas, Stopiņi, Liepas