Bet katrs ir bijis sevi pazaudējis un sevi atkal meklējis. Atkal meklēšana laikam ir īstā dzīve, citas dzīves īstenības man nav. /I.Ziedonis/

Nekustamā īpašuma ēka „Saulīte” celta ap 1929.gadu kā vasaras māja ārpus pilsētas – vasarnīca, divām ģimenēm, iespējams vecākiem un viņu bērniem (attēls Nr.1). Tagad tā būs vienģimenes māja. Objekts sarežģīts, jo tehniski sliktā stāvoklī. Vienu brīdi pat gribējām atteikties no šī projekta, bet pieņēmām šo izaicinājumu, stāsta Mikus Grende SIA "FF" arhitekts.

Problēma bija ar cakaino torni, tobrīd tā laika apkārtējā ainavā viņš izskatījās labi un nenomāca vidi, jo ēka atradās uz 1 ha liela gruntsgabala. Tagad, kad gribam šajā vietā uzcelt vēl 6 nelielas mājas, viņš izskatās pārāk aktīvs, tāpēc nolēmām, ka neatjaunosim viņu sākotnējā izskatā. Saglabāsim ideju par torni, bet padarīsim to vieglāku, turklāt ēka taču jāsiltina (attēls Nr.6,7). Ja toreiz tā bija koka karkasa māja, ar zāģu skaidu pildījumu un vēlāk apmesta (attēls Nr.2,3,4,5), tad skaidrs, ka šos daudzos gadus, kad to pielāgoja komunālajiem dzīvokļiem, cieta ne tikai cilvēki, dzīvojot šaurībā, bet arī pati ēka strauji novecoja (attēls Nr.12,13). Jā, tornis savā kopējā tēlā izskatīsies vieglāks, tam pirmajā stāvā ir balsti, bet otrajā stāvā terase, tad gruntsgabals elpos, tas nebūs „nospiests” zem torņa aktivitātes.

Pamati ēkai arī nebija īsti droši – veidņi, kuros sagāzts iekšā viss, kas tobrīd laukos bija pa rokai (būvgruži). Vieta gan laba, māja nav sēdusies. Bēniņi bija apaļkoku konstrukcijā, kuri mums izskatījās bojāti, bet, kad kārtīgi apskatījām, izrādījās, ka tas nav pelējums, bet gan veco amatnieku stiķis, tie bija noziesti ar māla masu (attēls Nr.14,15). Līdz ar to māja savā konstrukcijā mums atklāja daudz ko jaunu. Jumts bija ieklāts ar skārda plāksnēm, toreiz tā daudzviet darīja. Tāpat izrādās, ka ēkas kreiso spārnu izveidoja nevis padomju laikā, bet tai jau sākotnēji bija piebūvēta veranda, kuru 20.gs. 40.gados apmeta.

Domājam, ka galvenā ieeja būs no Austrumu ielas (attēls Nr.5,8,9), bet ieeja ar tornīti būs no dārza puses (attēls Nr.2). Rekonstruējot mēs domājam par ainaviski kopējo skatu, kad uzbūvēsim vēl 6 nelielas mājas. Jau 20.gs.60.gados, kad ēkai tik tuvu piebūvēja daudzstāvu dzīvojamo ēku, neglābjami aizgāja bojā daži ainaviskie skatupunkti. Saglabāsim ēkai vēsturiskās atsauces – I stāvā logiem būs slēģi, saglabāsim logu vērtņu dalījumu, protams, izgatavojot analogas kopijas. Pagraba telpu (attēls Nr.17,18, 19) pastiprināsim ar ķieģeļu kolonnu, kur monolīta betona lējums uz metāla sliedēm ir ieliecies. Atjaunosim lieveņus, (attēls Nr.11,16),stūra rustus (attēls Nr.10). Izveidosim apmetumā, cokola daļa būs gluda, bet dekoratīvo elementu – starpstāvu dzegu saglabāsim. Jaunais ēkas variants būs eko-ekonomisks. Šādā ainaviski interesantā vidē savādāk nemaz nedrīkst būt.


Ar Miku Grendi sarunājās Vita Banga, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālā valsts inspektore, mākslas zinātniece, neskaitāmu publikāciju un grāmatu autore un līdzautore

 

Ziņu sagatavoja:
Miks Grende,
Vita Banga, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālā valsts inspektore